Putins brīdina NATO par Kaļiņingradu, kamēr Lielbritānija piedāvā sabiedrotajiem kodoljumtu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka nesen izteiktie brīdinājumi NATO adresātiem kalpo kā tieša atbilde uz Rietumvalstu iebiedēšanas mēģinājumiem. Uzstājoties Maskavā ceturtdien ikgadējā Valdai diskusiju kluba forumā, Putins brīdināja, ka tiešs uzbrukums Krievijas teritorijai vai Kaļiņingradas eksklāvam izraisītu visu pieejamo ieroču izmantošanu.

Lielbritānija ir ierosinājusi paplašināt savu kodolatturēšanas līdzekļu darbību uz citiem Apvienoto reaģēšanas spēku (JEF) dalībniekiem — Ziemeļeiropas sabiedroto grupu —, ziņoja Ukrainas medijs „24 Kanal”, norādot uz Lielbritānijas iniciatīvu kā atbildi uz augošo spriedzi ap Kaļiņingradu.

Putins paziņoja, ka Krievija šovasar zaudēja aptuveni vienu procentu no sava iekšzemes kopprodukta Ukrainas triecienu dēļ tās naftas pārstrādes rūpnīcām, kas izraisīja degvielas deficītu visā valstī. Viņš sacīja, ka Krievijas triecieni atbildes reakcijā tagad ir vērsti pret Ukrainas tērauda rūpnīcām, piegādes ķēdēm, tostarp dzelzceļa sektoru, un lielām noliktavām, kā arī ir ierobežojuši graudu eksportu caur Melno jūru, kas ir svarīgs Kijivas ieņēmumu avots.

Putins noraidīja konkrētus priekšlikumus par savstarpēju attiekšanos no tālas darbības rādiusa triecieniem starp Krieviju un Ukrainu. Saskaņā ar „Report.az” ziņoto, viņš noraidīja ideju par uzbrukumu apturēšanu naftas pārstrādes rūpnīcām, vienlaikus aizsargājot kuģošanas ceļus, nosaucot to par smieklīgu. Viņš atzīmēja, ka šāda vienošanās palielinātu dīzeļdegvielas apjomu Amerikas Savienotajām Valstīm, kamēr Krievijas produkti joprojām atrodas sankciju blokādē.

„Tageblatt” ziņoja, ka Putins īpaši norādīja uz drošības situāciju ap Krievijas eksklāvu Kaļiņingradu. Viņš kritizēja NATO valstu rīkotās militārās mācības teritorijas robežu tuvumā un nosodīja mēģinājumus pārtvert Krievijas kuģus Baltijas jūrā kā eskalāciju. Maskavas nesen izplatītajā dokumentā tika kritizēts tas, ko tā nosauca par ievērojamu militāro aktivitāšu pieaugumu gar tās rietumu robežām.

NATO preses sekretāre Elisona Hārta (Allison Hart) paziņoja, ka alianse „stingri nosoda” spēka piedraudējumu, tostarp viņas nosaukto bezatbildīgo kodolretoriku, un uzstāja, ka NATO ir aizsardzības alianse, kuras darbības nerada nekādus riskus Krievijai. Ģenerālsekretārs Marks Rute (Mark Rutte) paziņoja, ka NATO rakstiskā atbilde uz Krievijas vēstījumu bija „īsa un kodolīga”, norādot aliansei esot aizsardzības rakstura un mudinot Maskavu izbeigt kodoldraudus. Rute paziņoja, ka Krievija cenšas šķelt NATO sabiedrotos un novērst uzmanību no kara Ukrainā, un ka labākā atbilde esot turpināt atbalstīt Kijivu.

Kaļiņingrada atrodas starp NATO dalībvalstīm Poliju un Lietuvu, un tajā atrodas Krievijas galvenā Baltijas jūras kara flotes bāze, kā arī kodolieroču pārvadāšanai spējīgas raķetes „Iskander”. NATO sabiedrotie pēdējo mēnešu laikā ir rīkojuši mācības Baltijas jūras reģionā, tostarp 18. augusta mācības, kurās piedalījās elektroniskās cīņas lidmašīna „EA-37B Compass Call”, un oktobrī ir plānotas jaunas mācības saskaņā ar alianses operāciju „Baltic Sentry”, kas aizsargā zemūdens kabeļus un cauruļvadus.

Šie izteikumi kontrastēja ar citu augstu Krievijas amatpersonu, piemēram, Dmitrija Medvedeva, agrākiem izteikumiem, kurš iepriekš draudēja ar tiešiem triecieniem pret Vācijas militārās ražošanas objektiem. Putins uzstāja, ka Krievija tuvākajās desmitgadēs neplāno nevienam uzbrukt, lai gan „n-tv” atzīmēja, ka Maskava tur uzmanības lokā situāciju ap Rietumu ieroču piegādātājiem.