ASV noraida plānus izvest no Eiropas līdz 40 000 karavīru
ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers noraidīja ziņas, ka Washington gatavojas izvest līdz 40 000 karavīru, kamēr Pentagons atstāja galvenos sabiedrotos ārpus sanāksmes par NATO nākotni.
Atjauninājums ·
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers trešdien noraidīja ziņas, ka Vašingtona gatavojas izvest no Eiropas no 25 000 līdz 40 000 karavīru, nosaucot agrākos ziņojumus par "nepatiesiem". Viņš runāja Briselē notiekošajā aizsardzības konferencē, ko organizēja "Euronews", ziņoja AFP.
Tajā pašā konferencē Vitakers sacīja, ka NATO vajadzētu reaģēt uz Krievijas hibrīduzbrukumiem, palielinot, nevis samazinot atbalstu Ukrainai. Viņš norādīja, ka NATO 5. pantā nav automātiska mehānisma, kas attiektos uz hibrīduzbrukumiem, atstājot alianses 32 dalībvalstu ziņā izlemt, kā reaģēt, un piebilda, ka šādu uzbrukumu mērķis ir izdarīt spiedienu uz sabiedrotajiem, lai tie pārtrauktu atbalstīt Kijivu.
NBC News septembra vidū, atsaucoties uz vārdā nenosauktām ASV amatpersonām, ziņoja, ka Vašingtona plāno izvest no kontinenta līdz 40 000 karavīru. Vitakers paziņoja, ka līdz šim neviens šāds plāns nav iesniegts un ka Pentagons vēl nav pabeidzis savas nostājas izvērtēšanu, ziņoja AFP un "Agerpres".
ASV jūlija beigās sāka sava militārā klātbūtnes izvērtēšanu Eiropā, kuru paredzēts pabeigt līdz gada beigām. Pentagonam pakļautais sekretāra vietnieks Eldridžs Kolbijs toreiz sacīja, ka pārskatīšanas mērķis ir nodrošināt, lai NATO ātri un neatgriezeniski virzītos uz to, ka Eiropas valstis uzņemas galveno atbildību par savu parasto aizsardzību.
Vairākas Eiropas valdības ir noraizējušās, ka straujš ASV karavīru skaita samazinājums varētu vājināt NATO spēju atturēt Krieviju, ziņo AFP. Vitakers sacīja, ka ASV ir atkārtoti apliecinājušas, ka tās joprojām ir uzticīgas Eiropai.
Pārskatīšana attiecas arī uz to, kā ASV spēki izmanto Eiropas bāzes, norādīja Vitakers. Vašingtona ir kritizējusi Eiropas valstis, kuras kara pret Irāku laikā atteicās nodrošināt amerikāņu spēkiem piekļuvi NATO bāzēm savā teritorijā, un izvērtē savas globālo bāzu izvietojuma stratēģisko vērtību.
ASV jau ir sākušas pielāgot savu klātbūtni Eiropā, paziņojot par karavīru skaita samazināšanu Vācijā. Vašingtona jūnija sākumā paziņoja, ka vēlas samazināt arī savu ieguldījumu NATO "spēku modelī", kurā noteikts, kādus militāros resursus alianse var sagaidīt no savām 32 dalībvalstīm.
Savukārt Pentagons nebija uzaicinājis dažas no lielākajām NATO tēriņu valstīm, tostarp Lielbritāniju, Franciju un Baltijas valstis, uz nākamajā mēnesī Polijā paredzēto sanāksmi par alianses nākotni, ziņoja "Politico", atsaucoties uz informētiem diplomātiem. Paredzēts, ka sanāksmi vadīs Kolbijs, un diplomāti to raksturoja kā darba grupu par NATO attīstības virzienu. Izslēgto valstu diplomāti norādīja, ka viņiem nav paskaidrots iemesls, un viens diplomāts izteicās, ka sabiedroto dalīšana "labajos un sliktajos" būtu bīstama pašām ASV.
Ko mēs zinām
- ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers noliedza Vašingtonas plānus izvest no Eiropas 25 000 līdz 40 000 karavīru, nosaucot šīs ziņas par nepatiesām.
- Vitakers sacīja, ka Pentagona jūlijā uzsāktā ASV militārā izvietojuma Eiropā pārskatīšana vēl nav noslēgusies ar galīgo plānu.
- Pentagons nav uzaicinājis Lielbritāniju, Franciju un Baltijas valstis uz nākammēnes Polijā paredzēto NATO alianses nākotnes sanāksmi, ziņo "Politico".
- Vitakers norādīja, ka NATO uz Krievijas hibrīduzbukumiem vajadzētu atbildēt ar lielāku, nevis mazāku atbalstu Ukrainai.
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
Eiropas valdības ir bažījušās, ka ASV karavīru skaita samazināšana varētu vājināt NATO spējas atturēt Krieviju laikā, kad alianse jau saskaras ar Krievijas hibrīduzbukumiem un kodolretoriku. Pentagona lēmums neuzaicināt dažus no NATO lielākajiem aizsardzības tēriņu veicējiem palīdzēt veidot alianses nākotni, vairo šīs bažas, un izslēgto valstu diplomāti norāda, ka nesaprot, kāpēc viņi tika atstāti novārtā.
Atjauninājumi
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Pentagons nav uzaicinājis Lielbritāniju, Franciju un Baltijas valstis uz NATO alianses nākotnes sanāksmi Polijā, ziņo "Politico".
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Vitakers arī paziņoja, ka NATO uz Krievijas hibrīduzbukumiem ir jāatbild ar lielāku, nevis mazāku palīdzību Ukrainai.
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Pirmo reizi publicēts.
Avoti
Jautājumi un atbildes
- Vai ASV izved no Eiropas līdz 40 000 karavīru?
- Nē. ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers noliedza šīs ziņas, sacot, ka šāds plāns nav iesniegts, un nosaucot apgalvojumus par nepatiesiem.
- Kāpēc daži NATO sabiedrotie ir nobažījušies?
- Eiropas valdības uztraucas, ka ASV karavīru skaita samazināšana varētu vājināt NATO spējas atturēt Krieviju, turklāt vairāki galvenie sabiedrotie netika uzaicināti uz Pentagona vadīto sanāksmi par NATO nākotni.
- Kuras valstis tika izslēgtas no sanāksmes Polijā?
- Kā ziņo "Politico", Lielbritānija, Francija un Baltijas valstis netika uzaicinātas uz sanāksmi, kuru vada Pentagona sekretāra vietnieks Eldridžs Kolbijs.