ASV piedāvāja Krievijai ekonomiskas koncesijas par ierobežotu pamieru Ukrainā, liecina ziņojumi

ASV prezidenta Donalda Trumpa administrācija piedāvāja Krievijai ekonomiskus stimulus apmaiņā pret ierobežotu uzbrukumu pārtraukšanu Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai vai kuģniecībai, liecina "New York Times" informācija, uz kuru atsaucas "Hromadske" un "Kyiv Post". Piedāvātie nosacījumi ietvēra sarunas par iesaldētajiem Krievijas aktīviem, naftas kompānijas investīcijām un sankcijām, kas ietekmē Baltkrievijas mēslojuma eksportu.

Priekšlikumi tika apspriesti diplomātiskās iniciatīvas ietvaros Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā septembra beigās, ziņoja "Hromadske", atsaucoties uz Ukrainas amatpersonām, kuras bija informētas par sarunām. Tika ziņots, ka Ukrainas amatpersonas bijušas pārsteigtas par piedāvāto koncesiju mērogu. Ziņojumos ir aprakstīti sarunu priekšlikumi, nevis pasākumi, kas ir tikuši īstenoti.

Viena no idejām paredzēja atbrīvot līdz 100 miljardiem dolāru no iesaldētajiem Krievijas aktīviem kā avansa stimulu daļējam pamieram. "Kyiv Post" norādīja, ka nauda tiktu pasniegta kā līdzeklis ierobežotas karadarbības pauzes nodrošināšanai, nevis kā maksājums, kas tiek veikts tikai pēc plašākas miera vienošanās. Iesaldēto līdzekļu statuss un kontrole iesniegtajos ziņojumos nebija neatkarīgi apstiprināti.

Otrs priekšlikums attiecās uz atļauju pārdot ar Krievijas naftas kompāniju "Lukoil" saistītos aizjūras aktīvus investoru grupai no Tuvajiem Austrumiem, vēstīja "Kyiv Post". Izdevums norādīja, ka tika apspriesta ar ASV sarunu vedējiem saistītu komercsabiedrību iespējamā dalība. Jebkura darījuma precīza struktūra un tas, vai tas saņemtu nepieciešamos apstiprinājumus, paliek neapstiprināta.

Trešais priekšlikums ietvēra atļauju Baltkrievijai atjaunot kālija mēslojuma eksportu, mīkstinot sankcijas, paziņoja "Hromadske". Baltkrievija ir tuva Krievijas sabiedrotā, un ierobežojumi tās tirdzniecībai ir daļa no plašāka Rietumu ekonomiskā spiediena. Ziņotais piedāvājums bija saistīts ar mērķi apturēt uzbrukumus enerģētikas objektiem vai jūras maršrutiem, nevis ar pilnīgu kara izbeigšanu.

Ukrainas amatpersonas idejas uzreiz noraidīja, ziņoja izdevumi. Tā vietā tās pieprasīja abpusējus finansiālos pasākumus, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam, kā arī militārās palīdzības garantijas gadījumā, ja pamiers tiktu pārkāpts. Šīs prasības liecina, ka vienošanās par ziņotajiem priekšlikumiem nebija panākta.

Pēc telefonsarunas starp Trumpu un Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu 9. oktobrī Kremļa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs paziņoja, ka Putins ir noraidījis formālu miera sarunu atjaunošanu, ziņoja "Kyiv Post". Tas ir paziņojums, kas tiek piedēvēts Kremlim, un tas pats par sevi nepiespiedu kārtā nenosaka agrāko ekonomisko diskusiju iznākumu.

Piegādātajos ziņojumos nav redzami ne precīzi sarunu teksti, ne parakstīta vienošanās. Šis atstāsts balstās uz amatpersonām, kuras bija informētas par sarunām un runāja ar "The New York Times", kā to tālāk atstāstīja citi mediji.