ES augstā pārstāve Kallas iebilst pret ASV pieeju miera sarunās un norāda uz Krievijas prasībām
ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallas paziņoja, ka Eiropai ir savas institūcijas un nav nepieciešams ASV starpniecības formāts, pēc ziņām, ka Krievija pieprasījusi Somijas izstāšanos no NATO.
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
Eiropas Savienības ārpolitikas vadītāja Kaja Kallas iebildusi pret sarunu vedšanas pieeju, ko izmanto ASV sūtņi Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs, norādot, ka Eiropai jau ir savas institūcijas drošības jautājumu risināšanai, ziņoja Itālijas ziņu aģentūra ANSA.
Šie izteikumi izskanēja pēc tam, kad Vācijas laikraksts "Bild" ziņoja, ka Krievijas sarunvedēji trīspusējās sarunās ar ASV un Ukrainu Abū Dabī izvirzījuši plašas prasības, kas sniedzas tālu aiz Ukrainas robežām, tostarp Somijas izstāšanos no NATO, Moldovas trīspusēju sadalīšanu un kontroli pār visu Donbasa reģionu. Kremlis šo ziņojumu noliedza.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs, uzstājoties samitā Dublinā, paziņoja, ka nav nepieciešamības runāt par jaunu Eiropas drošības arhitektūru, argumentējot, ka tā jau pastāv un ka Krievija pati ir iznīcinājusi 1975. gada Helsinku miera kārtību, saskaņā ar kuru katrai valstij ir tiesības izvēlēties savas alianses. "ASV es sacīju: nekādu pārsteigumu vairs, strādājiet kā komanda ar mums un Ukrainu," sacīja Mercs.
Kušners Dublinā pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski paziņoja, ka "abas puses tagad ir vienojušās paplašināt nākamo sarunu kārtu, iekļaujot tajā mūsu Eiropas partnerus", piebilstot, ka tas ļaus risināt plašākus pēckara Eiropas drošības jautājumus līdzās teritoriālajiem jautājumiem starp Ukrainu un Krieviju. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova arī to noliedza.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ceļš uz mieru nebūs viegls, taču Eiropa saglabās vienotību, tāpat kā pēdējos piecus gadus, skaidri paturot prātā savu galveno mērķi.
Ko mēs zinām
- Kaja Kallasa paziņoja, ka Eiropai ir savas institūcijas, un noraidīja ASV vadīto Kušnera un Vitkofa sarunu pieeju.
- Laikraksts "Bild" ziņoja, ka Krievija Abu Dabī sarunās pieprasījusi Somijas izstāšanos no NATO un kontroli pār Donbasu; Kremlis to noliedza.
- Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs paziņoja, ka Eiropas pastāvošo drošības kārtību ir iznīcinājusi Krievija, nevis Rietumi.
- Džareds Kušners paziņoja, ka visas puses ir vienojušās paplašināt nākamo sarunu kārtu, iekļaujot tajā Eiropas partnerus.
- Krievijas Ārlietu ministrija noliedza Kušnera sniegto informāciju par vienošanos iekļaut Eiropu.
Vēl nav apstiprināts
- Laikraksta "Bild" ziņoto un Maskavas noraidīto Krievijas prasību pilns saturs un autentiskums
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
Strīds par formātu — vai Eiropa ved sarunas caur savām institūcijām, vai caur ASV starpniecību īstenotu procesu — nosaka to, cik liela ietekme Eiropas valdībām būs uz jebkuru vienošanos, kas ietekmē viņu pašu, nevis tikai Ukrainas drošību.
Avoti
Jautājumi un atbildes
- Ko teica Kaja Kallasa?
- Viņa paziņoja, ka Eiropai ir savas institūcijas, un noraidīja ASV vadīto Kušnera un Vitkofa pieeju miera sarunām, ziņo aģentūra ANSA.
- Par ko ir šis strīds?
- Eiropas līderi ir piesardzīgi attiecībā uz ASV un Krievijas sarunu formātu, kas varētu nostumt malā Eiropas institūcijas, jo īpaši pēc ziņojumiem, ka Krievijas prasības attiecas uz Eiropas drošības vienošanām ārpus Ukrainas.
- Vai Krievija apstiprināja ziņojumos minētās prasības?
- Nē. Kremlis un Krievijas Ārlietu ministrija noliedza ziņas par plašajām prasībām, tostarp par Somijas izstāšanos no NATO.
