Eiropa pievienojas sarunām Abū Dabī, lai veidotu pēckara drošības garantijas
Eiropas, Ukrainas un ASV amatpersonas otrdien tikās Abū Dabī, lai koordinētu drošības garantijas Ukrainai, noslēdzoties pirmajai trīspusējajai sesijai, kas ilga četrasarpus stundas.
Atjauninājums ·
Pirmā Abū Dabī sarunu kārtas sesija noslēdzās pēc četrāmarpus stundām; sarunām ir jāatsākas trešdien.
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
Eiropas Savienības, Francijas, Vācijas, Itālijas, Apvienotās Karalistes, Ukrainas, ASV un NATO pārstāvji otrdien tikās Abū Dabī, lai koordinētu pozīcijas pirms Krievijas, Ukrainas un ASV trīspusējo sarunu atsākšanas, teikts Eiropas Komisijas paziņojumā. Trīspusējo sarunu pirmā sesija noslēdzās pēc četrām un pus stundām, ziņo G4Media, un sarunām ir paredzēts turpināties trešdien.
Diskusijas bija vērstas uz drošības garantijām, kurām vajadzētu būt daļai no jebkura miera līguma, dalībniekiem uzsverot, ka jebkuram noregulējumam ir jārespektē Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte, kā arī tās tiesības lemt par savām aliansēm, paziņoja Komisija.
Mērķis ir praktisks drošības satvars, lai stiprinātu Ukrainas ilgtermiņa aizsardzību un radītu apstākļus sarunu ceļā panāktai vienošanai, teikts Komisijas paziņojumā. Dalībnieki arī apsprieda, kā esošās Eiropas drošības institūcijas un vienošanās varētu palīdzēt organizēt kontinenta drošību pēc kara beigām, kā arī veidus, kā samazināt jauna konflikta risku.
ASV sūtnis Džēreds Kušners sarunu sākumā delegātiem norādīja, ka mērķis ir sistēma, "kas garantē mieru gadu desmitiem, ja ne simtiem gadu", ziņo G4Media, piebilstot, ka Tramps vēlas mieru, jo karš "jau ir ildzis pārāk ilgi". Ukrainas galvenais sarunvedējs Rustems Umerovs paziņoja, ka viņa galvenās prioritātes ir pamiera panākšana, uzticamas pēckara drošības garantijas, ekonomiskā atjaunnie un humānie pasākumi.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš neatradās pie sarunu galda, paziņoja, ka viņš atzinīgi vērtē to, ka sarunu dalībnieki kolektīvo drošību izvirzījuši darba kārtības augšgalā, ziņo RFE/RL krievu valodas raidorganizācija "Current Time". Atsevišķi Lavrovs žurnālistiem sacīja, ka Maskava nepieņems kārtējo pamieru vai pamiera līgumu bez izpratnes par to, kas notiks vēlāk, ziņoja G4Media.
Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barro paziņoja, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas pārstāvji atradīsies telpā Abū Dabī, lai gan ne pie galvenā galda kopā ar Krieviju, Ukrainu un ASV, ziņo Defence24. Viņš sacīja, ka Eiropas valstis būs klāt "pie katra galda" diskusijās un ka G7 ārlietu ministri, tiekoties tajā pašā dienā Parīzē, pieņems kopīgu deklarāciju par Ukrainu.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka runas par drošības arhitektūru laikposmam pēc kara atspoguļo progresu izpratnē par to, kādi varētu izskatīties pasākumi pēc konflikta beigām, taču nekādas konkrētas vienošanās vēl nav panāktas. ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrius Kubilius paziņoja, ka ES valstis nepieņems nekādu spēku izvešanu no NATO austrumu flangas.
Ko mēs zinām
- Kā paziņoja Eiropas Komisija, ES, Francijas, Vācijas, Itālijas, Lielbritānijas, Ukrainas, ASV un NATO amatpersonas otrdien tikās Abū Dabī, lai koordinētu drošības garantijas pirms Krievijas, Ukrainas un ASV sarunām.
- Kā ziņoja G4Media, pirmā trīspusējā sesija noslēdzās pēc četrāmarpus stundām, un sarunām bija paredzēts atsākties trešdien.
- Dalībnieki norādīja, ka jebkuram miera līgumam ir jārespektē Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte, kā arī tās tiesības izvēlēties savas alianses.
- Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Barū sacīja, ka telpā būs klāt Francijas, Vācijas un Lielbritānijas amatpersonas, lai gan tās neatradīsies pie galvenā galda.
- ES aizsardzības komisārs Andrius Kubilius sacīja, ka ES dalībvalstis nepieņems nekādu spēku izvešanu no NATO austrumu flangas.
- Kā ziņoja Current Time, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzinīgi novērtēja sarunu dalībnieku lēmumu izvirzīt kolektīvo drošību darba kārtības pirmajā vietā, taču, pēc G4Media ziņotā, norādīja, ka Maskava nepieņems pamieru bez skaidrības par to, kas sekos pēc tā.
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
Abū Dabī sarunas ir kārtējā ASV starpniecībā rīkoto sarunu kārtā par Krievijas kara izbeigšanu Ukrainā. Eiropas valstis neatrodas pie galvenā sarunu galda kopā ar Krieviju, Ukrainu un ASV, taču cenšas ietekmēt jebkādas topošās drošības garantijas, ņemot vērā, ka Krievija iepriekš ir pieprasījusi NATO izvest savus spēkus no valstīm, kas pievienojās aliansei pēc 1997. gada, tostarp Polijas un Baltijas valstīm.
Atjauninājumi
Pirmā Abū Dabī sarunu kārtas sesija noslēdzās pēc četrāmarpus stundām; sarunām ir jāatsākas trešdien.
Pirmo reizi publicēts.
Avoti
- Current Time: Без отведения сил НАТО. Что будут обсуждать в рамках новой европейской "архитектуры безопасности" в Абу-Даби?
- Onet Wiadomości: Kto jest kim podczas rozmów w Abu Zabi. Europa wysłała "Pana Wilka", który zawodowo rozwiązuje problemy
- Interfax: Главком НАТО в Европе заявил о продолжении работы над долгосрочным миром в регионе
- Defence24: Negocjacje pokojowe Ukraina-Rosja. Europa jednak obecna
- G4Media: UE, Ucraina și SUA au discutat la Abu Dhabi despre garanțiile de securitate după încheierea războiului cu Rusia
Jautājumi un atbildes
- Kas piedalās Abū Dabī sarunās?
- Galvenās sarunas rīko Krievija, Ukraina un Amerikas Savienotās Valstis; ES, Francija, Vācija, Itālija, Lielbritānija un NATO nosūtīja pārstāvjus atsevišķai koordinācijai Abū Dabī.
- Kas tiek apspriests?
- Drošības garantijas, kurām jāveido daļa no jebkura miera līguma Ukrainai, tostarp NATO iespējamā loma un Eiropas drošības pasākumi pēc kara.
- Vai NATO spēki tiks izvesti no Austrumeiropas?
- ES aizsardzības komisārs Andrius Kubilius paziņoja, ka ES valstis nepieņems nekādu NATO spēku izvešanu no austrumu flangas.
