Rīvs mudina ES konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas aizsardzībai
Bijušā Lielbritānijas finanšu ministre un trīs citi bijušie ministri norāda, ka ES vajadzētu pārņemt 210 miljardus eiro lielos iesaldētajos Krievijas aktīvos, jo Ukraina saskaras ar finansējuma trūkumu.
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
Bijušā Lielbritānijas finanšu ministre Reičela Rīva mudinājusi Eiropas Savienību pārņemt 210 miljardus eiro (175 miljardus sterliņu mārciņu) lielos iesaldētos Krievijas valsts aktīvus, lai palīdzētu finansēt Ukrainas aizsardzību, brīdinot, ka "ir pienācis laiks rīkoties".
Rakstā laikrakstā "The Times" Rīva un trīs citas bijušās augsta ranga politiķes — bijusī Vācijas aizsardzības ministre Anegreta Kramp-Karenbauere, bijusī Francijas Eiropas lietu ministre Natālija Luazo un bijusī Kanādas premjerministra vietniece Kristīja Frīlenda — norādīja, ka ES vajadzētu pārņemt to aktīvu glabāšanu, kurus tā iesaldēja 2022. gadā, lai tos varētu izmantot Kijivas aizsardzībai.
Četras autores rakstīja, ka šie līdzekļi būtu pietiekami, lai finansētu Ukrainas aizsardzību līdz 2029. gadam, un novērstu risku, ka vēlēšanas vairākās ES dalībvalstīs nākamgad varētu pārtraukt finansiālo atbalstu Kijivai. Viņas sacīja, ka nauda būs pieejama arī "līdz brīdim pēc nākamajām ASV prezidenta vēlēšanām, kad Vašingtona varētu būt vairāk atbalstoša nekā šodien".
Autores norādīja, ka Ukraina nākamgad saskaras ar 70 miljardu eiro finansējuma iztrūkumu un bez jauna finansējuma tās "spēja uzturēt savu aizsardzību būs nopietni apdraudēta", kas savukārt mazinātu pašas Eiropas drošību. Viņas apgalvoja, ka Maskavai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir pienākums maksāt kompensāciju par tās iebrukumu Ukrainā.
Iepriekšējais mēģinājums izmantot šos līdzekļus izgāzās bažu dēļ, ka juridiskā atbildība gulsies uz Beļģijas banku, kurā glabājas lielākā daļa aktīvu, pakļaujot to "neaicinātiem riskiem". Rīva un viņas līdzautores tā vietā ierosināja nodot kontu glabāšanu un saistītās saistības pašai ES, norādot uz precedentu, kad Irākas aktīvi tika pārvietoti uz ASV Federālo rezervju sistēmu pēc Sadama Huseina gāšanas.
Autores atzīmēja, ka šī iniciatīva izskan laikā, kad Ukraina saskaras ar ASV prezidenta Donalda Trampa spiedienu panākt vienošanos ar Maskavu pēc tam, kad viņš noslēdzis dīzeļdegvielas darījumu ar Krieviju un atteicies vainot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kara izraisīšanā.
Ko mēs zinām
- Reičela Rīvsa un trīs citi bijušie augsta ranga politiķi aicināja ES pārņemt savā pārziņā 210 miljardus eiro no iesaldētajiem Krievijas aktīviem Ukrainas aizsardzībai
- Viņi laikrakstā "The Times" rakstīja, ka "ir pienācis laiks rīkoties nekavējoties"
- Šie līdzekļi segtu Ukrainas aizsardzības vajadzības līdz 2029. gadam, norādīja autori
- Saskaņā ar rakstā teikto, Ukrainai nākamgad saskaras ar 70 miljardu eiro finansējuma deficītu
- Iepriekšējais mēģinājums izmantot šos līdzekļus neizdevās atbildības apsvērumu dēļ, kas saistīti ar Beļģijas banku, kura tos glabā
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
Šis aicinājums palielina spiedienu uz ES atrisināt ilggadējo strīdu par to, kā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, no kuriem lielākā daļa atrodas Beļģijas bankā. Rīvsa un viņas līdzautori apgalvo, ka rīcība tagad palielinātu arī spiedienu uz Maskavu, lai tā nopietni sarunātos laikā, kad prezidents Tramps spiež Kijevu vienoties par līgumu ar Krieviju.
Avoti
- Evening Standard: Reeves tells EU ‘the time to act is now’ in seizing Russian assets for Ukraine
- Belfast Telegraph: Reeves tells EU ‘the time to act is now’ in seizing Russian assets for Ukraine
- The Irish News: Reeves tells EU ‘the time to act is now’ in seizing Russian assets for Ukraine
- BalkanWeb: The Times: BE-ja duhet të marrë nën kontroll asetet ruse, përndryshe Ukraina rrezikon të humbasë luftën
- Rzeczpospolita: Ukraińska delegacja dotarła do Oleszek. „Zawieszenie broni jest przestrzegane”
Jautājumi un atbildes
- Ko piedāvā Rīvsa un viņas līdzautori?
- Viņi vēlas, lai ES pārņemtu savā pārziņā 210 miljardus eiro no iesaldētajiem Krievijas valsts aktīviem un izmantotu tos Ukrainas aizsardzības finansēšanai.
- Kāpēc viņi saka, ka steidzamība tagad ir svarīga?
- Viņi norāda, ka Ukrainai nākamgad ir 70 miljardu eiro liels finansējuma iztrūkums un ka pastāv ASV spiediens panākt vienošanos ar Krieviju.
- Kas vēl parakstīja šo rakstu?
- Bijusī Vācijas aizsardzības ministre Anegreta Kramp-Karenbauere, bijusī Francijas Eiropas lietu ministre Natālija Luazo un bijusī Kanādas premjerministra vietniece Kristīne Frīlenda.