Ukrainas izlūkdienests paziņo, ka Krievija līdz 2045. gadam plāno karu ar Eiropu
Ukrainas Ārējā izlūkošanas dienests paziņojis, ka Krievija apsver tieša konflikta scenārijus ar Eiropu līdz 2045. gadam, vienlaikus pašlaik īstenojot hibrīduzbukumus, ziņo "Mediafax".
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
Krievija gatavojas iespējamam tiešam militāram konfliktam ar Eiropu līdz 2045. gadam, savā novērtējumā paziņojis Ukrainas Ārējā izlūkošanas dienests (SZRU), ko citē aģentūra "Ukrinform" un publicējusi "Mediafax". Dienests norādīja, ka Maskavas galvenais pašreizējais mērķis Eiropā ir graut atbalstu Ukrainai, vienlaikus saglabājot savus riskus zemā līmenī.
Lai to paveiktu, Krievija paļaujas uz instrumentiem, ko tā var izmantot efektīvāk nekā tiešu iebrukumu, tostarp diversijām, kiberuzbrukumiem, ietekmes operācijām, dezinformāciju un neizskaidrojamiem dronu ielidojumiem, paziņoja SZRU. Dienests lēsa, ka Eiropā darbojas gandrīz 400 Krievijas izlūkošanas virsnieku, kuri pārbauda citu valstu iecietības robežas, vienlaikus cenšoties nepārsniegt slieksni, kas izraisītu kolektīvu NATO atbildi.
SZRU norādīja, ka būtu nepareizi uzskatīt, ka Krievija ir atmetusi domu par tiešu konfrontāciju ar Eiropu. Maskava to uzskata par vienu no vairākiem iespējamiem militāra konflikta scenārijiem līdz 2045. gadam, un seši scenāriji ir saistīti ar Ziemeļeiropu, bet citi ietver Poliju un Baltijas valstis, paziņoja dienests. Tas piebilda, ka Krievijas vadībai ir nepieciešams ārējais ienaidnieks, lai attaisnotu savu politiku un saglabātu kontroli pār iedzīvotājiem, un ka Maskava cenšas graut Eiropas vienotību un diskreditēt Eiropas drošības arhitektūru.
Krievijas iz izskatīto variantu vidū ir kontrolēta reģionālā krīze uz NATO austrumu flangas, un Baltijas valstis ir vieni no ievainojamākajiem punktiem, liecina SZRU citētie Krievijas novērtējumi. Šāda scenārija mērķis nebūt nebūtu sakaut NATO militāri, bet gan parādīt aliansi kā nespējīgu ātri reaģēt vai aizstāvēt savus dalībniekus, paziņoja dienests.
Ko mēs zinām
- Ukraina Ārējais izlūkdienests (SZRU) paziņojis, ka Krievija gatavo scenārijus tiešam militāram konfliktam ar Eiropu līdz 2045. gadam, ziņoja "Ukrinform".
- SZRU lēsa, ka Eiropā darbojas gandrīz 400 Krievijas izlūkošanas virsnieku, kurus izmanto diversijām, kiberuzbrukumiem, dezinformācijai un NATO pacietības pārbaudei.
- Seši no Krievijas iespējamajiem 2045. gada kara scenārijiem attiecas uz Ziemeļeiropu; citi ietver Poliju un Baltijas valstis, paziņoja dienests.
- SZRU norādīja, ka iespējamā Krievijas taktika ir kontrolēta krīze uz NATO austrumu flangas, un Baltijas valstis tiek uzskatītas par visneaizsargātāko punktu.
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
SZRU novērtējumā, atsaucoties uz Eiropas Ārlietu padomi, teikts, ka krievi Lielbritāniju, Franciju, Vāciju, Poliju, Somiju un Baltijas valstis uzskata par visnaidīgākajām valstīm pret Krieviju, savukārt 61% aptaujāto norādīja, ka ir pienācis laiks sarunām, un 59% uzskatīja, ka Krievijai vajadzētu pastiprināt agresīvu rīcību, ja sarunas neizdodas. Dienests paziņoja, ka draudi Eiropai jau ir pārsnieguši tieša uzbrukuma risku un ka Eiropai Ukraina būtu jāuztver kā fronte, nevis perifēra problēma.
Avoti
Jautājumi un atbildes
- Par ko brīdina Ukrainas izlūkdienests?
- SZRU paziņoja, ka Krievija gatavo scenārijus tiešam militāram konfliktam ar Eiropu līdz 2045. gadam, vienlaikus pašlaik izmantojot hibrīdtaktiku pret kontinentu, ziņoja "Ukrinform".
- Cik Krievijas izlūkošanas virsnieku esot aktīvi Eiropā?
- SZRU lēsa šo skaitli gandrīz uz 400, un tie tiek izmantoti diversijām, kiberuzbrukumiem un dezinformācijai.
- Kuras valstis novērtējumā nosauktas par visapdraudētākajām?
- SZRU norādīja, ka Baltijas valstis tiek uzskatītas par vienu no visneaizsargātākajiem punktiem, un scenārijos iekļauta arī Polija un Ziemeļeiropa.