Vācijas ārlietu ministrs brīdina Lavrovu par bezpilota lidaparāta uzbrukumu Leipcīgai un NATO draudiem
Johans Vadefuls Ņujorkā sacīja Sergejam Lavrovam, ka Krievijai ir jāpārtrauc eskalācija pret Vāciju, Eiropu un NATO, šajā pirmajā šāda veida sanāksmē kopš 2022. gada.
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefuls sestdien Ņujorkā rīkoja neizsludinātu tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, kas bija pirmās tiešās abu valstu augstāko diplomātu sarunas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sākumā 2022. gadā. Tikšanās notika ANO Ģenerālās asamblejas malā. Ziņas par to, cik ilgi tā ilga, atšķiras: Vācijas ziņu aģentūra dpa un Rumānijas medijs Digi24 norādīja, ka tā ilgusi nedaudz virs 20 minūtēm, savukārt POLITICO Europe ziņoja par aptuveni 30 minūtēm.
Kāds Vācijas amatpersona, kurai tika piešķirta anonimitāte, lai apspriestu sarunas, sacīja, ka Vadefuls esot teicis Lavrovam atteikties no Krievijas «bīstamā eskalācijas ceļa» pret Vāciju, Eiropu un NATO. Amatpersona norādīja, ka Vadefuls pieminējis arī Krievijas uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un licis saprast, ka tādi incidenti kā bezpilota lidaparāts, kas augustā notēmēja uz Leipcigas lidostu, nemazinās Vācijas atbalstu Ukrainai, lai gan tie vēl vairāk saspīlē attiecības starp Berlīni un Maskavu.
Sarunā ar Vācijas raidsabiedrību ZDF pēc tikšanās Vadefuls to raksturoja kā intensīvu viedokļu apmaiņu, kurā abas puses nebija vienisprātis par galvenajiem jautājumiem. Viņš sacīja, ka bija skaidri norādījis, ka Vācija nepieņems tādus incidentus kā Leipcigas bezpilota lidaparāts un ir gatava aizstāvēties pret turpmākiem hibrīdu uzbrukumiem.
Vācijas valdība 1. septembrī secināja, ka Krievijas izlūkdienesti bija atbildīgi par bezpilota lidaparāta mēģinājumu uzbrukt Ukrainas kravas lidmašīnai Leipcigas lidostā augusta sākumā. Berlīne atbildēja, slēdzot Krievijas konsulātu Bonnā un izbeidzot līgumu, kas aptvēra Berlīnes Krievijas nama kultūras centru; Maskava, kas apsūdzību nosauca par izdomātu, lika slēgt Vācijas konsulātu Sanktpēterburgā un atlikušās Gētes institūta filiāles Krievijā. Vācija vēlāk lūdza vairāk nekā 150 darbinieku Krievijas diplomātiskajās pārstāvniecībās un viņu ģimenes locekļus pamest valsti, liecina Polijas medija TVP World sniegtā informācija, kas atsaucās uz Krievijas vēstniecību Berlīnē.
22. septembrī Lejassaksijā netālu no Vācijas bruņoto spēku Wunstorf gaisa spēku bāzes tika atrasts avarējis bezpilota lidaparāts un iespējams sprādzienbīstams materiāls, un Vācijas izmeklētāji pārbauda iespējamu saistību ar Leipcigas incidentu. Nedēļas sākumā Vadefuls un Lavrovs bija sakāvušies arī ANO Drošības padomes sēdes laikā, katrs apsūdzot otras valsts bīstamo rīcību Eiropā.
Abas ministri apsprieda arī Melnās jūras graudu tirdzniecību. Vadefuls mudināja Lavrovu panākt vienošanos par eksportu, savukārt Lavrovs sacīja, ka Krievija risina sarunas ar Indiju, Ēģipti un Turciju par drošu kuģošanu un vainoja Ukrainu uzbrukumos kuģošanai. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha sociālajos tīklos paziņoja, ka Vadefuls viņu vēlāk informēja un ka viņš ir pateicīgs par Vācijas no jauna apliecināto atbalstu un brīdinājumu pret turpmāku naidīgu rīcību pret Eiropu. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova sacīja, ka Vācija ir lūgusi šo tikšanos, bet Vadefuls paziņoja, ka viņš tai piekritis pēc tam, kad Lavrovs signalizējis par gatavību runāt caur starpniekiem.
Vācijā Vadefuls saskāries ar iekšzemes kritiku par sarunām; kāds vārdā nenosaukts politiķis, kuru citē Polijas medijs Onet, sacīja, ka Lavrovs esot pilnībā nostūmis ministru malā. Preses konferencē pēc tam Lavrovs sacīja, ka viņš nav uzzinājis no Vadefula neko tādu, ko Berlīne jau nebūtu pateikusi publiski.
Ko mēs zinām
- Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefuls sestdien Ņujorkā tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu; tā bija pirmā šāda tikšanās kopš 2022. gada.
- Kāda Vācijas amatpersona paziņoja, ka Vadefuls mudinājis Lavrovu atteikties no Krievijas "bīstamā eskalācijas ceļa" pret Vāciju, Eiropu un NATO.
- Vācija ir vainojusi Krievijas izlūkdienestu par bezpilota lidaparātu, kas augustā vērsušies pret Leipcigas lidostu; kopš tā laika abas valstis ir slēgušas konsulātus un kultūras iestādes.
- Otrs bezpilota lidaparāts tika atrasts 22. septembrī netālu no Vunstorfas aviobāzes Lejassaksijā; izmeklētāji pārbauda iespējamo saistību ar Leipcigas incidentu.
- Ministri apsprieda arī Melnās jūras labības tirdzniecību un iespējamu pamiera noslēgšanu, kas attiektos uz labības un enerģētikas infrastruktūru.
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
Šī tikšanās bija pirmais kontakts starp Vācijas un Krievijas ārlietu ministrijām kopš 2022. gada janvāra, kad Vadefula priekštece Annalēna Bērboka tikās ar Lavrovu dažas nedēļas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Tā notika laikā, kad ASV mudināja atjaunot sarunas starp Maskavu un Kijivu, tostarp izsakot uzaicinājumu prezidentam Vladimiram Putinam piedalīties G20 samitā Maiami decembrī, ko Vadefuls nosauca par Krievijas nodomu pārbaudi, kamēr citi Eiropas līderi to kritizēja.
Leipcigas drons un ierīce, kas atrasta netālu no Vunstorfas aviobāzes, ir radījušas bažas Vācijā par hibrīdu uzbrukumiem tās teritorijā un uz NATO infrastruktūras, liekot abām valstīm slēgt konsulārās un kultūras iestādes. Domstarpības par kuģniecību Melnajā jūrā ietekmē arī labības un enerģijas eksportu, uz kuru paļaujas citas Eiropas valstis.
Avoti
Jautājumi un atbildes
- Vai Vācijas un Krievijas ārlietu ministri par kaut ko vienojās?
- Nē. Vadefuls paziņoja, ka abas puses nevienojās par galvenajiem jautājumiem, lai gan tās apsprieda Melnās jūras labības līgumu un iespējamu pamieru.
- Kāpēc ir pieaugušas attiecību spriedzes starp Vāciju un Krieviju?
- Vācija vainoja Krievijas izlūkdienestu par bezpilota lidaparāta uzbrukumu Ukrainas kravas lidmašīnai Leipcigas lidostā augustā, kā rezultātā abas valstis slēdza konsulātus un kultūras iestādes.
- Kad Vācijas un Krievijas ārlietu ministri tikās pēdējo reizi pirms šīs reizes?
- Ne kopš 2022. gada janvāra, kad toreizējā ministre Annalēna Bērboka tikās ar Lavrovu dažas nedēļas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā.