BND vadītājs brīdina, ka Krievijas ēnu karš var ieraut Vāciju konfliktā
BND vadītājs Martins Jēgers pirmdien Vācijas parlamentāriešiem paziņoja, ka Krievijas ēnu karš pret Berlīni varētu ieraut Vāciju tiešā, vardarbīgā konfliktā.
Atjauninājums ·
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
Vācijas ārējās izlūkdienesta vadītājs pirmdien brīdināja, ka valstij draud ieraušana vardarbīgā konfliktā ar Krieviju, Maskavai īstenojot to, ko viņš nosauca par "ēnu karu" pret Berlīni.
Jēgers Bundestāga izlūkdienestu ikgadējā publiskajā uzklausīšanā deputātiem sacīja, ka pašlaik neviena cita valsts nerada tik tiešu, visaptverošu un konkrētu apdraudējumu Vācijai, nosaucot to par galveno šķērsli Krievijas "hegemoniskajai varas projicēšanai" Eiropā tās sniegtā atbalsta dēļ Ukrainai un Baltijas valstīm. Kā vienu no piemēriem viņš minēja augustā notikušo iespējamo mēģinājumu ar spridzekli piekrautu dronu uzbrukt Ukrainas kravas lidmašīnai Leipcigas/Halles lidostā.
"Krievija pret mums ved ēnu karu," teica Jēgers, piebilstot, ka šo nepasludināto konfliktu nav iespējams izprast, izmantojot parastās militārās vai juridiskās kategorijas. Viņš norādīja, ka Krievijas izlūkdienesti rīkojas ar augstu profesionalitāti un nežēlību un ka uzbrukumu draudi mērķiem Vācijā joprojām ir reāli un tūlītēji.
BND vadītājs sacīja, ka viņa dienestam pašlaik nav pierādījumu tam, ka Krievija gatavotu liela mēroga uzbrukumu NATO teritorijai, taču brīdināja, ka Maskava varētu veikt mazākas, zemas intensitātes militārās operācijas, jo īpaši Baltijas valstīs, līdzīgi kā bezatpazīšanas zīmju karavīri jeb "mazie zaļie cilvēki", kas bija atbalstītāji Krievijas 2014. gada Krimas aneksijā. Viņš norādīja, ka Vācijai ir jāsagatavojas arī iebiedēšanas mēģinājumiem, tostarp kodoluzbrukuma draudiem, un tā nedrīkst izrādīt vājumu.
Vācijas iekšzemes izlūkdienesta BfV prezidents Sinans Selens tajā pašā uzklausīšanā sacīja, ka Krievija ir izrādījusi gatavību sabotāžai un slepkavībām, norādot uz dezinformācijas kampaņām un uzbrukumu mēģinājumiem, piemēram, incidentu Leipcigā/Hallē. Viņš norādīja, ka Vācijas dienesti jau ir guvuši zināmus panākumus cīņā pret šiem draudiem, taču situācijai pasliktinoties, tiem ir jāpielīdzinās Eiropas partnerdienestu spējām.
Jēgers sacīja, ka Krievijas karš Ukrainā ieiet bīstamākā fāzē un šajā ziemā ir gaidāmi brutālāki uzbrukumi, jo prezidents Vladimirs Putins saskaras ar pieaugošu iekšzemes spiedienu uzrādīt militāro progresu. Putins ir sasniedzis punktu, kurā viņš vairs nevarētu izbeigt karu, neapdraudot savu varu, sacīja Jēgers, un viņam ir jāparāda panākumi Ukrainā, kas attaisno līdz šim nesenie upuri.
Uzklausīšana bija Bundestāga Parlamentārās kontroles komisijas ikgadējā publiskā sēde, kurā parasti aiz slēgtām durvīm tiek izprasīti BND, BfV un militārā pretizlūkošanas dienesta MAD vadītāji. Vācijas valdība ir iesniegusi parlamentā likumprojektu, kas paplašinātu BND un BfV pilnvaras veikt tādas operācijas kā kiberuzbrukumu apturēšana vai ārvalstu ieroču projektu sabotēšana, nevis tikai informācijas vākšanu.
Ko mēs zinām
- BND prezidents Martins Jēgers pirmdien paziņoja deputātiem, ka Vācijai draud ieraušana bruņotā konfliktā ar Krieviju pastiprinātā Krievijas "ēnu kara" laikā.
- Kā drauda piemēru viņšminēja aizdomās turētu dronu uzbrukuma mēģinājumu Ukrainas kravas lidmašīnai Leipcigas/Halles lidostā augustā.
- Jēgers sacīja, ka nav pierādījumu par to, ka Krievija gatavotu liela mēroga uzbrukumu NATO teritorijai, taču brīdināja par iespējamām zemas intensitātes operācijām Baltijas valstīs.
- BfV prezidents Sinans Selens tajā pašā uzklausīšanā norādīja, ka Krievija ir izrādījusi gatavību veikt sabotāžu un slepkavības pret Vāciju.
- Jēgers norādīja, ka Krievijas karš Ukrainā ieiet bīstamākā fāzē un šajā ziemā ir gaidāmi brutālāki uzbrukumi.
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
Jēgera brīdinājums izskanēja dienu pēc tam, kad kanclers Frīdrihs Mercs apmeklēja Kijivu, lai apsolītu turpmāku atbalstu Ukrainai. Šī vizīte tika plaši uztverta kā mēģinājums izrādīt apņēmību pēc tam, kad Kremlim draudzīgā partija "Alternatīva Vācijai" guva uzvaru divās nesenajās reģionālajās vēlākajās vēlēšanās. Vācija ir viena no Ukrainas lielākajām Eiropas donorēm, un BND vadītāja novērtējums, ka Maskava cenšas piespiest Berlīni atteikties no šī atbalsta, vienlaikus pārbaudot Vācijas un tās Baltijas NATO sabiedroto vājās vietas, saista izlūkdienesta brīdinājumu tieši ar valdības politiskajām debatēm par turpmāko militāro palīdzību.
Atjauninājumi
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Pirmo reizi publicēts.
Avoti
Jautājumi un atbildes
- Kas brīdināja, ka Vācija var tikt ierauta konfliktā ar Krieviju?
- Martins Jēgers, Vācijas Ārējā izlūkdienesta (BND) prezidents, pirmdien sniedzot liecību Bundestāgā.
- Kādus pierādījumus Jēgers minēja?
- Viņš norādīja uz aizdomās turētu mēģinājumu augustā Leipcigas/Halles lidostā ar sprāgstvielām pildītu dronu uzbrukt Ukrainas kravas lidmašīnai.
- Vai Vācija sagaida pilna mēroga Krievijas uzbrukumu?
- Jēgers sacīja, ka nav pierādījumu par gatavošanos liela mēroga uzbrukumam NATO teritorijai, taču brīdināja par iespējamām mazākām, zemas intensitātes Krievijas operācijām, jo īpaši Baltijas valstīs.