Rute paziņo, ka neuztver nopietni Krievijas kodoldraudus attiecībā uz Kaļiņingradu
NATO vadītājs Marks Rute norāda, ka aliansei nedraud tūlītējas briesmas, jo Bulgārijas prezidents un ES aizsardzības komisārs nonāca domstarpībās par to, kā atbildēt Krievijai.
Atjauninājums ·
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
Kremlis trešdien apstiprināja, ka Krievija ir nosūtījusi NATO brīdinājumu saistībā ar Kaļiņingradas eksklāvu, prezidenta preses sekretāram Dmitrijam Peskovam sakot, ka tā mērķis bijis atgādināt "karstajām galvām Eiropā" par Maskavas nostāju. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute tajā pašā dienā notikušajā "Euronews" aizsardzības samitā Briselē mazināja brīdinājuma nozīmi, sakot, ka aliansei nedraud tūlītējas briesmas, un apsūdzot Krieviju mēģinājumā novērst uzmanību no neveiksmēm Ukrainā.
Rute norādīja, ka NATO novērtējums par draudiem nav mainījies salīdzinājumā ar pēdējām nedēļām un mēnešiem, un ka alianse jau sen ir gatavojusies šāda veida scenārijam un spēj aizstāvēt ikvienu savu dalībvalstu teritorijas daļu.
Viņa izteikumi izskanēja pēc tam, kad Krievijas vēstniecība Beļģijā nosūtīja NATO oficiālu brīdinājumu, ka Maskava izmantos visus tās rīcībā esošos ieročus, tostarp kodolieročus, lai neļautu aliansei atdalīt Kaļiņingradu no pārējās Krievijas teritorijas. Rute atturējās sīkāk komentēt vēstules saturu, norādot, ka tas ir pašas Krievijas uzdevums – to atklāt. NATO preses pārstāve Alisone Hārta apstiprināja, ka alianse nosūtījusi rakstisku atbildi, norādot, ka tajā atgādināts – NATO ir aizsardzības alianse un neviena no tās aktivitātēm nerada risku Krievijai.
Krievijas vēstniecības vismaz trīs Eiropas valstīs pēdējo dienu laikā ir publicējušas līdzīgus paziņojumus, apsūdzot NATO spriedzes palielināšanā ar militāriem vingrinājumiem un scenārijiem, kuros iesaistīta Kaļiņingrada, ziņoja laikraksts "Die Presse". Kāda augsta ranga Eiropas aizsardzības amatpersona nosauca šo brīdinājumu par nopietnu, sakot, ka tie ir pirmie šādi Maskavas draudi kopš Aukstā kara laikiem, ziņoja aģentūra "Reuters"; savukārt kāds NATO diplomāts to raksturoja kā Krievijas mēģinājumu iebiedēt.
Kāds NATO diplomāts, kurš tika iepazīstināts ar Krievijas vēstuli, raksturoja to kā klasisku krievu propagandas paraugu, kura mērķis ir iebiedēt sabiedroto sabiedrisko domu, lai tā pārtrauktu atbalstīt Ukrainu, vienlaikus novelt vainu par jebkādu eskalāciju uz NATO. Otrs alianses diplomāts norādīja, ka Krievijai ir tendence pastiprināt savu retoriku tad, kad tā pati ir visvairāk vainojama vai zaudē pozīcijas.
Bulgārijas prezidents Rumens Radevs, kurš arī uzstājās samitā, aicināja uz Eiropas dialogu ar Krieviju, lai novērstu kodoluzbrukumu, vienlaikus noraidot Kremļa retoriku; viņš sacīja, ka Krievija varētu būt pakļauta riskam izmantot tā saukto kodolkarti, ja tā jutīsies ielenkta. ES aizsardzības komisārs Andrius Kubilius noraidīja šo pieeju, brīdinot, ka dialogs varētu iedrošināt Putinam un graut Ukrainu, un norādot, ka Krievijas nostāja joprojām ir tāda, ka Ukrainai ir jākapitulē.
Rute aicināja Krieviju atteikties no, viņadvārdiem sakot, nelietderīgas kodolsignālu sūtīšanas un izbeigt karu pret Ukrainu, ko viņš raksturoja kā neprovocētu agresiju. Viņš noraidīja jebkādas izredzes uz reālu kodoleskalāciju pret Baltijas valstīm, argumentējot, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav iespēju militāri sakaut aliansi, un piebilda, ka jebkurai Krievijas rīcībai pret Somiju, Poliju vai citu NATO valsti priekšā stāvētu militāra spēku koncentrācija.
Rute lēta Krievijas zaudējumus kaujas laukā uz aptuveni 43 000 karavīru mēnesī, kuri ir gājuši bojā vai smagi ievainoti, un norādīja, ka Ukrainas militārā pozīcija ir ievērojami uzlabojusies salīdzinājumā ar situāciju pirms gada, turpinoties Rietumu atbalstam. Atsevišķā intervijā aģentūrai "Interfax" viņš sacīja, ka sagaida, ka amerikāņu vadītā diplomātija galu galā panāks kara noregulējumu, lai gan viņš nevarēja pateikt, vai tas notiks pirms ziemas, piebilstot, ka vienošanās panākšanai ir nepieciešami kompromisi no abām pusēm un ka Putins pagaidām nešķiet tam gatavs. Krievija arī plāno nākamgad strauji palielināt savus aizsardzības izdevumus, lai uzturētu karu, liecina tās parlamentā iesniedzamais budžeta projekts.
Ko mēs zinām
- Kremlis pārstāvis Dmitrjs Peskovs apstiprināja, ka Krievija ir nosūtījusi NATO brīdinājumu par Kaļiņingradu, norādot, ka tas bija domāts, lai atgādinātu "karstajām galvām Eiropā" par Maskavas nostāju.
- NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņoja, ka aliansei nedraud tūlītējas briesmas, un apsūdzēja Krieviju mēģinājumos novērst uzmanību no neveiksmēm Ukrainā.
- Bulgārijas prezidents Rumens Radevs aicināja uz dialogu ar Krieviju, lai novērstu kodoluzbrukumu; ES aizsardzības komisārs Andrius Kubilius šo pieeju noraidīja.
- NATO preses sekretāre Elisona Hārta apstiprināja, ka alianse nosūtījusi Krievijai rakstisku atbildi, kurā sevi dēvē par aizsardzības aliansi.
- Saskaņā ar budžeta projektu Krievija plāno nākamgad strauji palielināt savus aizsardzības izdevumus.
- Rute lēsa, ka Krievijas dzīvā spēka zaudējumi kaujas laukā ir aptuveni 43 000 karavīru mēnesī – bojā gājuši vai smagi ievainoti.
Vēl nav apstiprināts
- Precīzs scenārijs, kas aprakstīts Krievijas dokumentā NATO, tostarp jebkādi specifiski kodolieroču izmantošanas plāni, nav neatkarīgi apstiprināts ārpus sākotnējā Rumānijas ziņojuma ("HotNews").
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
Kaļiņingrada ir smagi militarizēts Krievijas eksklāvs pie Baltijas jūras, kas iespiests starp NATO dalībvalstīm Poliju un Lietuvu. Brīdinājums par šo teritoriju, ko tagad apstiprinājis Kremlis, pastiprina vārdu karu starp Maskavu un aliansi laikā, kad NATO valstis apsūdz Krieviju sabotāžas un dedzināšanas kampaņas rīkošanā visā Eiropā. Domstarpības starp Radevu un Kubiliu tajā pašā samitā liecina, ka Eiropas un NATO amatpersonas nav vienotas jautājumā par to, vai iesaistīties ar Krieviju diplomātiskās attiecībās, vai palielināt spiedienu uz to, kamēr turpinās kodolretorika.
Atjauninājumi
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Bulgārijas pārstāvis Radevs aicina uz dialogu ar Krieviju; ES pārstāvis Kubilius to noraidīja, norādot, ka Putinam ir jāsajūt karš.
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Kremlis pārstāvis Dmitrjs Peskovs apstiprina, ka Krievija ir nosūtījusi NATO brīdinājumu par Kaļiņingradu, lai atgādinātu "karstajām galvām Eiropā" par savu nostāju.
Atjaunināts ar jauniem ziņojumiem no mūsu avotiem.
Rute norāda, ka Krievijas uzbrukumam kādai NATO valstij priekšā stāvētu militārā spēka koncentrācija.
NATO apstiprina, ka ir nosūtījusi Krievijai oficiālu rakstisku atbildi, kurā noraida brīdinājumu par Kaļiņingradu, norāda preses sekretāre.
Pirmo reizi publicēts.
Avoti
Jautājumi un atbildes
- Ko Kremlis apstiprināja par savu brīdinājumu NATO?
- Prezidenta preses sekretārs Dmitrjs Peskovs paziņoja, ka Krievija ir nosūtījusi NATO brīdinājumu par Kaļiņingradu, kura mērķis bija atgādināt "karstajām galvām Eiropā" par Maskavas nostāju.
- Kā NATO pārstāvis Rute reaģēja uz Krievijas kodolbrīdinājumu?
- Rute paziņoja, ka aliansei nedraud tūlītējas briesmas, un apsūdzēja Krieviju mēģinājumos novērst uzmanību no neveiksmēm Ukrainā.
- Vai Eiropas līderi vienojās par to, kā reaģēt?
- Nē. Bulgārijas prezidents aicināja uz dialogu ar Krieviju, lai novērstu kodoluzbrukumu, savukārt ES aizsardzības komisārs to noraidīja, sakot, ka Putinam ir jāsajūt karš pašā Krievijā.