Skip to content
European Crisis TV
TiešraideVisas Eiropas

Kremlis brīdinājis Vāciju, ka diversija Leipcigā nebija tā pēdējais uzbrukums, ziņo WSJ

Kremļa amatpersona Vācijas valdības kolēģim paziņoja, ka Leipcigas lidostas diversijas mēģinājums nebūs Maskavas pēdējais mērķis, ziņoja "The Wall Street Journal".

Publicēts Lasīt angļu valodā

Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.

Krievijas amatpersona sazinājās ar Vācijas valdības kolēģi pēc diversijas mēģinājuma Leipcigas lidostā un signalizēja, ka seks jauni uzbrukumi, liecina "The Wall Street Journal" rīcībā esošā informācija, kas atsaucas uz personām, kuras zina par šo saziņu. Laikraksts nenorādīja iesaistītās amatpersonas ne no vienas puses.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija personiski devis rīkojumu pastiprināt diversiju un slepeno operāciju kampaņu pret NATO dalībvalstīm, laikrakstam pastāstīja personas, kas ir iepazinušās ar ASV izlūkdienesta novērtējumiem. Eiropas amatpersonas norādīja, ka Maskavas neapmierinātība vasaras gaitā bija pieaugusi pēc tam, kad ne cīņas Ukrainā, ne sarunas ar Vašingtonu nebija pamudinājušas Kijivu pieņemt Putina nosacījumus kara izbeigšanai.

CIP direktors Džons Retklifs, pēc brauciena uz Maskavu, Eiropas izlūkdienestu kolēģiem un vairākiem politiķiem pastāstīja, ka Krievija pastiprina diversiju centienus pret viņu valstīm, ziņoja "The Wall Street Journal". Laikraksts precīzi nenorādīja, kad šī sanāksme notika.

Leipcigas gadījums sākās augustā, kad lidostas tuvumā parādījās bezpilota lidaparāts ar sprāgstvielām netālu no Ukrainas kravas lidmašīnas "An-124"; izmeklētāji vēlāk netālu atrada citus dronus, ziņoja "Meduza", atsaucoties uz "The Wall Street Journal" stāstījumu. Berlīne oficiāli uzvēla atbildību par uzbrukuma mēģinājumu Krievijai 1. septembrī. Maskava šo apgalvojumu noraida un noliedz jebkādu iesaisti.

Kopš tā laika citviet Eiropā ir vairojušies aizdomīgu diversiju gadījumi, norādīja laikraksts. Augustā ļaundari veica dedzināšanu dronu ražotnēs Igaunijā un Polijā, savukārt Slovākijas varasiestādes paziņoja, ka apturējušas dedzināšanas plānu pret Slovākijas rūpnīcu, kas būvē dronus Ukrainai. Polija, Lietuva un Bulgārija pēdējo nedēļu laikā katra atsevišķi ziņojušas par traucējumiem "Starlink" sauszemes iekārtu darbībā, norādīja laikraksts, norādot uz tendenci, kas stiepjas pāri alianses austrumu flangam.

Vācijas kanclera Frīdriha Merca padomnieki norādīja, ka Berlīne būtu apsvērusi NATO 5. panta par savstarpējo aizsardzību iedarbināšanu, ja Leipcigas plāns būtu nogalinājis lielu skaitu cilvēku, ziņoja Latvijas medijs "Jauns.lv", atsaucoties uz "The Wall Street Journal". Vācijas amatpersonas šo ziņu publiski nav apstiprinājušas.

Ko mēs zinām

  • Kā ziņo laikraksts "The Wall Street Journal", kāda Krievijas amatpersona Vācijas valdības kolēģim sacījusi, ka sabotāžas mēģinājums Leipcigā nebūšot Maskavas pēdējais mērķis.
  • Kā laikrakstam norādījuši cilvēki, kas ir informēti par ASV izlūkdienes novērtējumiem, prezidents Vladimirs Putins personīgi vadījis pastiprinātu sabotāžas un slēpto operāciju kampaņu pret NATO valstīm.
  • Augustā Leipcigas lidostā netālu no Ukrainas transportlidmašīnas tika atrasts bezpilota lidaparāts ar sprāgstvielām; Vācija vainoja Krieviju 1. septembra mēģinājumā, ko Maskava noliedz.
  • Kopš tā laika visā Eiropā ir pieaudzis aizdomīgu sabotāžas gadījumu skaits, tostarp dedzināšana dronu rūpnīcās Igaunijā, Polijā un Slovākijā, kā arī iejaukšanās "Starlink" zemes iekārtu darbībā Polijā, Lietuvā un Bulgārijā.

Vēl nav apstiprināts

  • Ka Vācijas amatpersonas būtu apsvērušas iespēju atsaukties uz NATO 5. pantu, ja Leipcigas sazvērestība būtu izraisījusi masu upurus, par ko "The Wall Street Journal" ziņoja caur Latvijas medijiem un ko Vācijas amatpersonas nav neatkarīgi apstiprinājušas.

Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai

Ziņotais Kremlis brīdinājums un aizdomīgas sabotāžas plašāka izplatība, sākot no dronu rūpnīcu dedzināšanas līdz iejaukšanās "Starlink" iekārtu darbībā, norāda uz paplašinātu hibrīdu uzbrukumu kampaņu pret NATO valstīm tālu no Ukrainas frontes līnijas. Vācijas ziņotā gatavība izsvērt NATO 5. panta savstarpējās aizsardzības klauzulu, kaut vai hipotētiski, parāda, cik nopietni Berlīne uztver šos draudus un cik ātri sabotāžas plāns ar upuriem varētu eskalēties par visas alianses mēroga krīzi.

Avoti

Jautājumi un atbildes

Kas notika Leipcigas lidostā?
Augustā netālu no Ukrainas transportlidmašīnas tika atrasts bezpilota lidaparāts ar sprāgstvielām; Vācija 1. septembrī vainoja Krieviju mēģinājumā veikt sabotāžu, ko Maskava noliedz.
Ko Kremlis, saskaņā ar ziņoto, teica Vācijai?
Kā ziņo "The Wall Street Journal", kāda Krievijas amatpersona Vācijas valdības kolēģim sacīja, ka uzbrukums Leipcigā nebūs Maskavas pēdējais mērķis.
Kādi citi sabotāžas incidenti ir reģistrēti Eiropā?
Dedzināšanas uzbrukumi dronu rūpnīcām Igaunijā, Polijā un Slovākijā, kā arī iejaukšanās "Starlink" zemes iekārtu darbībā Polijā, Lietuvā un Bulgārijā, liecina "The Wall Street Journal" informācija.