Kremlis brīdina par «eskalāciju» pēc tam, kodolieroču aizlieguma mīkstināšanas balsojuma Lietuvā
Lietuvas parlaments nobalsoja par grozījumu sākšanu, lai atceltu konstitucionālo aizliegumu izvietot kodolieročus un ārvalstu bāzes, izraisot Kremļa brīdinājumu.
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
Kremlis otrdien brīdināja, ka Lietuvas parlamenta sākotnējais balsojums par konstitucionālā aizlieguma izvietot kodolieročus atcelšanu varētu novest pie jaunas eskalācijas kārtas reģionā.
Lietuvas parlaments Seims ar 106 balsīm par un 18 pret, sešiem deputātiem atturoties, balsoja par grozījumiem konstitūcijā, lai svītrotu normu, kas Lietuvas teritorijā aizliedz masu iznīcināšanas ieročus un ārvalstu militārās bāzes, ziņoja Euronews. Otrs balsojums ir nepieciešams pēc trīs mēnešu nogaidīšanas perioda, un galīgais balsojums ir gaidāms 12. janvārī; vismaz 94 no Seima 141 locekļa par to ir jābalso abās reizēs.
Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka tad, ja viņa nosauktās NATO vadošās valsts – Amerikas Savienoto Valstu – militārā infrastruktūra pietuvojoties Krievijas robežām, «to nevar uztvert citādi kā par soli pretī spriedzes eskalācijai». Viņš norādīja, ka tas pats attiecoties uz kodolieroču izvietošanu kaimiņvalsts teritorijā, un šāda attīstība iezīmēšot jaunu, nozīmīgu eskalāciju, ziņoja Digi24.
Grozījuma atbalstītāji norāda, ka pašreizējais konstitucionālais aizliegums nostāda Lietuvu neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar citām NATO dalībvalstīm – Latviju, Igauniju un Poliju, kurām šādu ierobežojumu nav. «Mēs nevaram būt mazāk aizsargāti nekā citas NATO valstis,» sacīja Seima Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Remigijus Motuzas, ziņo Euronews.
Lietuva robežojas gan ar Krievijas Kaļiņingradas eksklāvu, gan ar Maskavas tuvo sabiedroto Baltkrieviju. Somija šā gada sākumā atcēla savu kodolieroču aizliegumu, paziņojot, ka tai ir jānodrošina, lai tās likumi neierobežotu tās spēju pildīt savas saistības kā NATO dalībvalstij, lai gan tā ir paziņojusi, ka pati neplāno izvietot kodolieročus.
Ko mēs zinām
- Kā ziņo Euronews, Lietuvas parlaments ar 106 balsīm par un 18 pret balsoja par darba uzsākšanu pie konstitucionālā aizlieguma atcelšanas attiecībā uz kodolieročiem un ārvalstu bāzēm.
- Ir nepieciešams otrais balsojums, un galīgais lēmums ir gaidāms 12. janvārī.
- Kremlis pārstāvis Dmitrijs Peskovs brīdināja, ka šis solis rada jauna eskalācijas viļņa risku.
- Lietuvas kaimiņvalstīm Latvijai, Igaunijai un Polijai šādu konstitucionālu ierobežojumu nav.
- Somija agrāk šogad atcēla savu aizliegumu attiecībā uz kodolieročiem.
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
Lietuvas solis atspoguļo plašāku tendenci NATO austrumu un ziemeļu dalībvalstu vidū ciešāk saskaņot savus likumus ar alianses kodolatturēšanas pasākumiem pēc Somijas lēmuma agrāk šajā gadā. Krievija ir pastiprinājusi savu kodolretoriku pret NATO, tostarp izsakot draudus saistībā ar Kaļiņingradas eksklāvu, kas robežojas gan ar Lietuvu, gan Poliju.
Šīs debates norisinās arī laikā, kad vairākas Eiropas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, Vācija, Polija un Zviedrija, ir pievienojušās Francijas vadītam centienam panākt ciešāku sadarbību kodolatturēšanas jomā, kas liecina par to, cik nopietni Eiropas valdības uztver Krievijas radītos draudus gar NATO austrumu flangu.
Avoti
Jautājumi un atbildes
- Par ko balsoja Lietuvas parlaments?
- Grozījumu satversmē par aizlieguma izvietot kodolieročus un ārvalstu militārās bāzes atcelšanu, ko pirmajā balsojumā apstiprināja ar 106 balsīm par un 18 pret.
- Kā reaģēja Krievija?
- Kremlis preses sekretārs Dmitrijs Peskovs brīdināja, ka šis solis rada jauna eskalācijas viļņa risku reģionā.
- Kad ir gaidāms galīgais lēmums?
- Otrais parlamenta balsojums ir gaidāms 12. janvārī pēc trīs mēnešu nogaidīšanas perioda.