Somijas un Norvēģijas līderi zvana Putinam, kamēr Dānija kritizē “nesaskaņoto” soli

Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjerministrs Jonass Gārs Stēre otrdien tālruņa sarunā runāja ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu vairāk nekā pusotru stundu, kas ir daudz ilgāk par sākotnēji plānotajām 20 minūtēm. Šis bija pirmais tiešais kontakts starp Putinu un kādu augsta ranga Kijivas sabiedrotā Eiropas līderi kopš franču prezidenta Emanuela Makrona sarunas ar viņu 2025. gada jūlijā.

Sarunas mērķis bija “nodot Putinam vēstījumus tieši par turpmākajām sarunām, lai palīdzētu izbeigt karu,” teikts Norvēģijas un Somijas valdību kopīgajā paziņojumā. Stēre norādīja, ka sarunā tika uzsvērts “deeskalācijas svarīgums”, piebilstot, ka kara “ciešanas un postījumi ietekmēs paaudzes”. Lielu daļu sarunas aizņēma Putina stāstījums par konflikta vēsturiskajām saknēm, un abi līderi izvēlējās viņu nepārtraukt, lai varētu novērtēt, cik nopietni viņš uztver dialogu ar Eiropu, ziņoja “Financial Times”, uz ko atsaucas “Novaja Gazeta Evropa”; jautājums par tūlītēju pamiera noslēgšanu gandrīz netika celts, norādīja laikraksts.

Abi līderi paziņoja, ka viņi nerunā visas Eiropas vārdā. Sarunai sekoja 20. oktobrī Oslo notikusī tikšanās starp Stubu, Stēri, Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ASV sūtni Stīvu Vitkofu. Zelenskis vēlāk paziņoja, ka ir pateicīgs par detalizēto instruktāžu un par abu valstu atbalstu Ukrainas diplomātiskajiem centieniem, un līderi norādīja Putinam, ka uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas sektoram un infrastruktūrai ir jābeidzas.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs mazināja sarunas nozīmi, prokremliskajiem medijiem paziņojot, ka nekas jauns nav pateikts un ka tas tikai parāda eiropiešu vēlmi iespiesties sarunu procesā. Viņš piebilda, ka karš, visticamāk, turpināsies un, iespējams, pasliktināsies.

Dānijas premjerministre Mette Frederiksenana kritizēja šo soli. Viņa Dānijas raidorganizācijai TV2 sacīja, ka ir “skeptiska” pret šo zvanu, kas, pēc viņas teiktā, nav ticis saskaņots ar citiem Eiropas līderiem. Igaunijas ārlietu ministre Marguss Tsahkna norādīja, ka tikai pastiprināts spiediens uz Krieviju liks tai uztvert sarunas nopietni, un Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons paziņoja, ka viņam nav sniegts iepriekšējs brīdinājums par zvanu un ka viņa cerības uz to ir zemas. Norvēģijas premjerministrs atbildēja, ka visas partnervalstis ir tikušas informētas iepriekš un pilnībā informētas pēc tam.

Polijas premjerministrs Donalds Tusks savam kabinetam pastāstīja, ka Stēre viņu ir informējis par sarunu un ka Ziemeļvalstu līderu nostāja ir pasniegta ļoti lojāli; Tusks sacīja, ka Eiropas līderi guvuši mēreni optimistisku iespaidu par sarunu perspektīvām, vienlaikus mudinot ievērot absolūtu piesardzību un modrību, ņemot vērā Krievijas skaidri definētās intereses.

Kremlis paziņoja, ka Putins abiem līderiem teicis, ka ES un NATO, kā viņš dēvēja, konfrontējošā politika pagarina karadarbību Ukrainā un ka taisnīgs un ilgstošs miers ir iespējams tikai tad, ja pilnībā tiek ņemtas vērā Krievijas intereses. Visi trīs līderi atzinīgi novērtēja plānus atsākt trīspusējās sarunas starp Krieviju, Ukrainu un ASV, kas paredzētas Abū Dabī pēc 4. novembra; samitā piedalīsies ASV īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners, Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs un Nacionālās drošības padomnieks Rustems Umerovs, kā arī Krievijas militārā izlūkdienesta vadītājs admirālis Igors Kostjukovs.