ASV vēstnieks NATO paziņo, ka Vašingtona neizstāsies no alianses

ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers pirmdien paziņoja, ka Vašingtona saglabā apņemšanos aizsargāt Eiropu un neizstāsies no alianse, pat neskatoties uz to, ka Amerikas Savienotās Valstis pārskata savu militāro klātbūtni kontinentā. "Mēs joprojām jūs mīlam," viņš sacīja Varšavas drošības forumā.

Uzstājoties diskusijā par ASV atbalstīto "NATO 3.0" modeli, Vitakers norādīja, ka aliansei ir jāmodernizē sava militārā infrastruktūra, lai pārvietotu spēkus un tehniku no Rietumeiropas uz Austrumeiropu, kur visdrīzāk varētu izsīkt jebkāds nākotnes konflikts. Viņš nosauca novecojušas bāzes, degvielas piegādes ķēdes un karavīru izvietošanas līgumus par jomām, kurām jāpievērš uzmanība Pentagona pašreizējā ASV spēku izvietojuma Eiropā pārskatīšanas procesā, un piebilda, ka ir apspriedis šīs izmaiņas ar ES aizsardzības komisāru Andri Kubuļu.

Vitakers norādīja, ka Eiropa Vašingtonas stratēģisko prioritāšu sarakstā tagad ieņem ceturto vietu aiz nacionālās drošības, Rietumu puslodes un Klusā okeāna, un uzsvēra, ka ASV neatkāpjas, bet gan lūdz sabiedrotos spert soli uz priekšu. Viņš neizziņoja lēmumu par amerikāņu karavīru pārvietošanu vai atsaukšanu, bet sacīja, ka Vašingtona pārvērtē savas globālās saistības, lai izvairītos no savu militāro resursu pārmērīgas noslogošanas. Pentagona veiktais spēku izvietojuma pārskats Eiropā ir jānoslēdz decembrī un tiks iesniegts aizsardzības sekretāram Pītam Hegsetam; Pentagons jau maijā pavēlēja izvest no Vācijas aptuveni 5000 karavīru.

Vitakers kritizēja sabiedrotos, kuri nesasniedz aizsardzības tēriņiem noteiktās saistības, paziņojot, ka viņš ir nodevis stingru vēstījumu Čehijas politiskajiem līderiem saistībā ar valsts aizsardzības tēriņiem aptuveni 1,8% apmērā no IKP, kas nesasniedz NATO noteikto 2% slieksni. Viņš uzslavēja Poliju, kura, pēc viņa vārdiem, pamata aizsardzībai tērē 4,7% no IKP, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem NATO. Kubuļus, kurš uzstājās kopā ar viņu, sacīja, ka šīs izmaiņas nenozīmē, ka Vašingtona pamet Eiropu, bet gan to, ka Eiropai pašai ir jāuzņemas atbildība par agresijas atturēšanu savā teritorijā, atsaucoties uz ES centieniem attīstīt dronu aizsardzību, satelītsakarus un novērošanas spējas. Kubuļus iepriekš ir lēsis, ka ASV stratēģisko militāro aktīvu aizstāšana Eiropai varētu izmaksāt līdz pat 500 miljardiem eiro, un daži eksperti norāda, ka kontinentam varētu būt nepieciešami vēl 300 000 papildu karavīru, ja Vašingtona turpinās samazināt militāro atbalstu.

Polijas prezidenta padomnieks Marsins Pšidāčs un premjerministra vietnieks un aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiniaks-Kamišs forumā abu Rietumeiropas sabiedrotos aicināja paātrināt aizsardzības izdevumus, vienlaikus uzsverot, ka par Eiropas kolektīvo aizsardzību jāturpina atbildēt NATO, nevis ES.