ASV spiež Krieviju sniegt drošības garantijas Ukrainai, sākoties sarunām Abu Dabī

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ir tuvu "lielai, skaistai vienošanai" par Ukrainu, kas "varētu iesaistīt visu Eiropu", ziņoja BBC, jo šonedēļ Abu Dabī sākās pirmās trīspusējās miera sarunas kopš februāra. Francijai, Vācijai un Lielbritānijai pilsētā ir amatpersonas, taču Kremlis norāda, ka tās nav oficiālo sarunu dalībnieces, uzstājot, ka tām ir jānorisinās stingri starp Krieviju, Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

Francijas ārlietu ministrs Žans Noels Baro apstrīdēja šo versiju, sakot, ka Francija, Lielbritānija un Vācija "patiešām būs sarunu telpā", ziņoja BBC. Ukrainas galvenais sarunvedējs Rustems Umerovs paziņoja, ka viņa delegācija Abu Dabī līdztekus trīspusējām sarunām rīkos atsevišķas koordinācijas sanāksmes ar Eiropas partneriem.

Baltais nams sniegtajā бриfingā Tramps noraidīja jautājumu par Krievijas prezidenta Vladimira Putina atkārtoto nespēju ievērot ugunspārtraukšanas termiņus, pārtraucot žurnālisti, lai pajautātu, kurā plašsaziņas līdzeklī viņa strādā, un nosaucot viņas televīzijas kanālu par "viltus", neatbildot uz jautājumu, ziņoja Kyiv Post. Ukrainas Aizsardzības ministrija atsevišķi paziņoja, ka tās spēki oktobrī nodarījuši Krievijai rekordlielus dzīvā spēka zaudējumus 54 400 karavīru apmērā, kas ir lielākais mēneša rādītājs, ko Kijiva ziņojusi kopš kara sākuma, bet prezidents Volodimirs Zelenskis norādīja, ka Ukrainas panākumi kaujas laukā stiprina tās pozīcijas pirms sarunām.

Kijivas piedāvājums par pamieru, kas attiecas tikai uz triecieniem enerģētikas infrastruktūrai, Maskava jau ir noraidījusi, ziņoja Austrija izdevums Kronen Zeitung. Kāda ASV amatpersona, runājot anonīmi, sacīja, ka Krievija un Ukraina privāti izrādījušas "nelielu elastību" attiecībā uz Austrumukrainas kontroli, lai gan abu pušu publiskās pozīcijas joprojām ir tālu viena no otras.

Galvenais strīdus ābols joprojām ir Ukrainas Doņeckas apgabals, ko lielākoties okupējusi Krievija. Maskava vēlas, lai Kijiva atdod tās daļas, kuras tā joprojām kontrolē, savukārt Ukraina vēlas iesaldēt pašreizējo frontes līniju, lai saglabātu tās daļas, kuras tā uzskata par vitāli svarīgām savai drošībai. ASV amatpersona norādīja, ka šis jautājums netiks atrisināts bez iepriekšējas vienošanās par pēckara "drošības arhitektūru", tostarp iespējamu NATO un Krievijas padomes atjaunošanu, kuras darbība lielā mērā tika pārtraukta kopš 2022. gada.

Krievijas delegāciju Abu Dabī vada Kremļa padomnieks Vladimirs Medinskis, un tās sastāvā ir ārlietu ministra vietnieki Sergejs Rabkovs un Mihails Galuzins, militārā izlūkdienesta priekšnieks Igors Kostjukovs un ģenerālis Jurijs Žigarlovskis. Ukrainas komandu vada Umerovs, un tajā ietilpst prezidenta kancelejas vadītājs Kirilo Budanovs, valdošās partijas likumdevējs Davids Arahamija un prezidenta kancelejas vadītāja vietnieks Serhijs Kislica.

Vācijas ārlietu ministrs Johans Vadefuls paziņoja, ka sarunas parādīs, vai Maskava nopietni domā par mieru, un mudināja Krieviju atteikties no savām "maksimālistiskajām prasībām", runājot G7 ārlietu ministru sanāksmē Parīzē. Kanādas ārlietu ministre Anita Ananda sacīja, ka pati sarunu rīkošana ir nozīmīga pēc ilga pārtraukuma bez klātienes sarunām. ASV sūtnis Džareds Kušners sacīja, ka Krievijai un Eiropai galu galā būs nepieciešamas pašām savas tiešas sarunas par "plašākiem drošības pasākumiem" jebkādas vienošanās ietvaros.

Zelenskis paziņoja, ka pirms sarunām ir saskaņojis pozīcijas ar Eiropas Komisijas prezidentu Urzulu fon der Leienu, sociālajos tīklos rakstot, ka Kijiva "dara visu iespējamo, lai trīspusējais formāts nestu rezultātus". Viņš arī atsevišķi sazvanījās ar Indijas premjerministru Narendra Modi, sakot, ka Modi vairākkārt ir aicinājis Krieviju izbeigt karu un ka Indija ir gatava palīdzēt izveidot Melnās jūras koridorus Ukrainas graudu eksportam.