Hamburgā atjauno tiesvedību par «Nord Stream» diversiju pēc tam, kad neizdevās to apturēt
Hamburgas tiesa noraidīja advokātu lūgumu pārtraukt tiesas procesu par «Nord Stream» cauruļvada diversiju, nospriežot, ka Ukrainas konfidencialitātes noteikumi neliedz nodrošināt taisnīgu tiesu.
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
Otrdien Hamburgā tika atjaunota tiesvedība pret Ukrainas bijušo militārpersonu, kuru apsūdz par 2022. gada septembrī pastrādāto gāzes vadu «Nord Stream» diversijas organizēšanu, jo tiesneši noraidīja aizstāvības lūgumu apturēt procesu.
Hamburgas Augstākās reģionālās tiesas tiesneši nosprieda, ka konfidencialitātes noteikumi, kas saskaņā ar Ukrainas militāro likumdošanu saista apsūdzēto Serhiju Kuzņecovu, paši par sevi neliedz viņam Vācijā nodrošināt taisnīgu tiesu, ziņoja «Kyiv Post». Viņa advokāti bija lūguši apturēt lietu, argumentējot, ka viņš nevar izvērst efektīvu aizstāvību, kamēr viņu saista noslēpuma turēšanas pienākums, un šo prasību pamatoja ar viņa bijušā komandiera zvērestu apliecinātu paziņojumu.
Tiesa atzina, ka šie pienākumi automātiski nebloķē viņa kriminālvajāšanu, un norādīja, ka Kuzņecovs nekad nebija iesniedzis iesniegumu atļaujas saņemšanai, lai atklātu ierobežotas pieejamības materiālus. Federālais prokurors Štefens Šmits iebilda, ka cilvēktiesību aizsardzību nevar interpretēt tā, ka valdība var izjaukt tiesas procesu vienkārši, atsakot apsūdzētajam pielaidi apspriest klasificētu informāciju.
50 gadus vecais Kuzņecovs savu vainu noliedz. Viņam ir izvirzītas apsūdzības sprādziena izraisīšanā, būvju iznīcināšanā, sabiedrisko pakalpojumu traucēšanā un kara noziegumā par uzbrukumu civiliem objektiem, ziņoja Lietuvas izdevums «Respublika». Prokurori apgalvo, ka viņš palīdzējis organizēt operāciju, kurā tika bojāti trīs no četriem Baltijas jūras dzelmē izvietotajiem «Nord Stream» cauruļvada zariem, kas, pēc viņu teiktā, tika veikta Ukrainas valsts iestāžu uzdevumā; Ukraina ir noliegusi atbildību par uzbrukumiem.
Aizstāvība apstrīd arī pierādījumus par Kuzņecova iespējamo vadības lomu un ir apstrīdējusi prokuratūras raksturojumu, ka cauruļvadi ir civilā infrastruktūra — tie bija argumenti, kas pirmo reizi izskanēja tiesas sēdē 14. oktobrī. Tiesa paziņoja, ka tā centīsies panākt arī uzlabojumus Kuzņecova apcietinājuma apstākļos.
Vācu žurnāls «Stern» ziņojis, ka federālā prokuratūra Krievijas kontrolētajiem cauruļvadu operatoriem «Nord Stream AG» un «Nord Stream 2 AG» nodrošināja plašu piekļuvi izmeklēšanas lietas materiāliem, turklāt «Nord Stream 2 AG» advokātiem pilna piekļuve tika piešķirta jau 2026. gada pavasarī, mēnešus pirms tiesas sēdes sākuma, ziņoja «n-tv». Krievijas valsts gāzes uzņēmums «Gazprom» pilnībā pieder «Nord Stream 2 AG» un pieder 51% no «Nord Stream AG».
Ko mēs zinām
- Hamburgas Augstākā reģionālā tiesa noraidīja aizstāvības prasību apturēt Nord Stream diversijas tiesas prāvu, nospriežot, ka Ukrainas slepenības noteikumi neliedz nodrošināt taisnīgu tiesu.
- Apsūdzētais 50 gadus vecais Serhijs Kuzņecovs, bijušais Ukrainas armijas virsnieks, noliedz saistību ar 2022. gada septembra sprādzieniem gāzesvados un saskaras ar apsūdzībām, tostarp par sprādziena izraisīšanu un kara noziegumu.
- Prokurori norāda, ka operācija, kurā tika bojāti trīs no četriem Nord Stream gāzesvada zariem, tika veikta Ukrainas valsts iestāžu uzdevumā; Ukraina noliedz savu atbildību.
- Uzņēmums "Nord Stream 2 AG", kas pilnībā pieder Krievijas "Gazprom", saņēma pilnu piekļuvi izmeklēšanas lietas materiāliem vairākus mēnešus pirms tiesas prāvas sākuma, ziņoja Vācijas žurnāls "Stern".
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
2022. gada septembra sprādzieni netālu no Dānijas salas Bornholmas iznīcināja Krievijas galveno gāzes eksporta maršrutu uz Vāciju, kas kopš 2011. gada piegādāja Krievijas gāzi Eiropas lielākajai ekonomikai saskaņā ar vienošanām, kuras parakstīja Vladimirs Putins un tā laika kanclers Gērhards Šrēders. Smagi tika bojāts arī gāzesvads "Nord Stream 2", kas bija pabeigts, taču nekad netika nodots komercizmantošanā. Šī lieta ir raisījusi dalītas nostājas Ukrainas sabiedroto starpā. Polijas premjerministrs Donalds Tusks augustā paziņoja, ka kauns būtu jūtams tiem, kuri uzbūvēja gāzesvadu, nevis tiem, kuri to padarīja nelietojamu. Šis izteikums atspoguļoja Eiropas domstarpības par darbību, kas kaitēja Krievijas spējai finansēt karu, bet tika veikta NATO sabiedrotās valsts teritorijā.
Avoti
- n-tv: Prozess um Nord-Stream-Sprengung: Bundesanwaltschaft gewährte russisch kontrollierten Firmen Akteneinsicht
- Kyiv Post: Nord Stream Trial Resumes as Prosecutor Challenges Defense Bid to Halt Proceedings
- n-tv: Nach Bombenfund: Bahn zwischen Hamburg und Berlin rollt wieder
- Respublika: Hamburgo teismas nusprendė tęsti bylą dėl dujotiekių „Nord Stream“ sprogdinimo
Jautājumi un atbildes
- Kāpēc Hamburgas tiesa noraidīja aizstāvības lūgumu?
- Tiesneši norādīja, ka Ukrainas militārās slepenības noteikumi paši par sevi neliedza Kuzņecovam saņemt taisnīgu tiesu un ka viņš nebija lūdzis atbrīvojumu aizsargātās informācijas atklāšanai.
- Par ko tiek apsūdzēts Kuzņecovs?
- Prokurori apgalvo, ka viņš palīdzējis organizēt 2022. gada septembra operāciju, kurā tika bojāti trīs no četriem Nord Stream gāzesvada zariem; viņš noliedz savu saistību.
- Kas ieguva piekļuvi lietas materiāliem?
- Kā ziņots, uzņēmums "Nord Stream 2 AG", kas pieder Krievijas "Gazprom", 2026. gada pavasarī – vairākus mēnešus pirms tiesas sākuma – saņēma pilnu piekļuvi izmeklēšanas lietas materiāliem.