Krievija pieprasa Somijas izstāšanos no NATO kā daļu no Ukrainas miera nosacījumiem, Helsinki saka nē
Laikraksti "Bild" un "The New York Times" ziņoja par plašām Krievijas prasībām, tostarp Somijas izstāšanos no NATO un atgriešanos pie 1997. gada robežām; Helsinki savu prasību nosauca par neapspriežamu.
Atjauninājums ·
Krimļa pārstāvis Peskovs tieši noliedz, ka Krievija būtu prasījusi Somijai izstāties no NATO, nosaucot šo apgalvojumu par patiesumam neatbilstošu.
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
Krievija ir pieprasījusi, lai Somija izstātos no NATO un lai alianse izvāktu savas bāzes no Baltijas valstīm kā daļu no ierosinātā noregulējuma kara izbeigšanai Ukrainā, 13. novembrī ziņoja Vācijas laikraksts "Bild", atsaucoties uz prasību sarakstu, kas tika kopīgots ar Eiropas partneriem sarunu laikā Abu Dabī.
Kā ziņo "Bild", plāns arī paredz atzīt Krievijas kontroli pār visu Donbasu, garantiju, ka Ukraina nekad nepievienosies NATO, Ukrainas Odesas un Mikolajivas ostu demilitarizāciju, īpašu juridisko statusu krievu valodai Ukrainā, kā arī Moldovas sadalīšanu trīs daļās, paverot ceļu referendumiem par Piedņestras un Gagauzijas neatkarību.
Laikraksts "The New York Times" savukārt ziņoja, ka tas ir redzējis Krievijas dokumentu ar datumu 10. novembris, kas tika izplatīts Abu Dabī sarunās un kurā atkārtotas prasības, ko Maskava izvirzīja jau 2021. gada decembrī: NATO karaspēka atsaukšanu no valstīm, kuras pievienojās aliansei pēc 1997. gada, tostarp Polijas un Baltijas valstīm, aizliegumu turpmākai NATO paplašināšanai, jebkādas militārās darbības izbeigšanu visā Ukrainā, Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā un Centrālāzijā, NATO kodoldalības vienošanās izbeigšanu, kā arī aizliegumu Francijai un Lielbritānijai izmantot savus kodolieročus citu Eiropas sabiedroto aizsardzībai. Dokuments arī apturētu Rietumu militāro palīdzību Ukrainai un ļautu Kijivai pievienoties ES tikai tad, ja tā paliktu ārpus bloka kopējās aizsardzības politikas.
Apmaiņā pret to Krievija, kā ziņots, piedāvā izvest kodolieročus un vidēja darbības rādiusa raķetes no Baltkrievijas un aizvākt savu karaspēku no Piedņestras, ja Moldova apņemas ievērot militāro neitralitāti. Atsevišķā priekšlikumā, par kuru ziņoja Rumānijas medijs "G4Media", atsaucoties uz Krievijas valsts radio "Ekho Moskvy", tiek izvirzīta ideja par piecu vai sešu NATO valstu "klubu", kas spētu uzlikt veto turpmākiem dalības pieteikumiem, nosaucot Ukrainu, Moldovu, Gruziju un Armēnju; Krievijas Ārlietu ministrijas augsta ranga amatpersona Aleksejs Dobrins ir ierosinājis arī divpusējus neuzbrukšanas paktus ar NATO galvenajām dalībvalstīm.
Kremlis preses sekretārs Dmitrijs Peskovs izteica divus dažādus komentārus par prasībām. Viņš sacīja, ka mutiski Rietumu apliecinājumi, ka NATO nepaplašināsies austrumu virzienā, nav pietiekami, un pieprasīja to izteikt rakstiski, Krievijas valsts televīzijas pirmajam kanālam norādot, ka NATO jau ir paplašinājusies piecas vai sešas reizes par spīti agrākiem solījumiem. Savukārt Peskovs noliedza, ka Krievija būtu prasījusi tieši Somijai izstāties no NATO, žurnālistiem norādot: "Es par to neko nezinu... tas noteikti netika apspriests," ziņo "Interfax" un "Kyiv Post".
Somijas aizsardzības ministrs Anti Hakenens noraidīja prasību attiecībā uz Somiju, nosaucot to par nepieņemamu un sakot, ka Somijas dalība NATO nav pakļauta sarunām, ziņo Somijas raidorganizācija Yle. Ārlietu ministre Elīna Valtone sacīja, ka lēmums par Somijas dalību ir jāpieņem tikai Somijai un NATO. Francijas vēstnieks Krievijā Nikolā de Rivjērs Maskavas drošības prasību nosauca par leģitīmu, vienlaikus norādot, ka arī Ukrainai ir vajadzīgas garantijas, liecina interviija, par kuru ziņoja "Kyiv Post".
Moldovas valdības preses sekretārs Dumitru Čoriči noraidīja ziņotās prasības par viņa valsti kā Maskavas iebiedēšanas taktiku un provokāciju, norādot, ka Kišiņeva joprojām ir koncentrējusies uz savām ES ceļa reformām.
Krievijas Ārlietu ministrija caur preses sekretāri Mariju Zaharovu noliedza laikraksta "Bild" ziņojumu, ziņo ANSA. Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs Eiropas Politiskās kopienas samitā Dublinā paziņoja, ka Eiropai nav jārisina sarunas par jaunu drošības arhitektūru ar Krieviju, jo tāda jau pastāv, un apsūdzēja Maskavu 1975. gada Helsinku noslēguma aktu graušanā, kas ļauj valstīm pašām izvēlēties savas alianses. Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs tajā pašā samitā paziņoja, ka brīvas Eiropas drošības arhitektūru izlems Eiropa un NATO, nevis Krievija.
Putins atkārtoja savu nostāju, kad viņš ceturtdien Kremlinā tikās ar ASV sūtņiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru — divas dienas pēc tam, kad Krievijas, Ukrainas un ASV delegācijas aizvadīja sarunas Abu Dabī. Viņš sacīja, ka jebkurš ārvalstu karaspēks, kas pēc kara tiks izvietots Ukrainā, tiks uzskatīts par leģitīmiem militārajiem mērķiem, noraidīja demilitarizētas pelēkās zonas starp Krievijas un Ukrainas spēkiem un norādīja, ka valsts robežai jābūt vienīgajai demarkācijas līnijai. Kara izpētes institūts paziņoja, ka tas apstiprina Maskavas prasību pēc pilnīgas kontroles pār Ukrainas Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabaliem, tostarp teritorijām, kuras Krievijas spēki nekad nav ieņēmuši. Kremļa padomnieks Vladimirs Medinskis paziņoja, ka Krievija noraidīs jebkādu teritoriālo apmaiņu un turpinās paplašināt savu drošības zonu Ukrainas Sumu un Harkivas apgabalos. Vitkofs un Kušners tajā pašā vakarā devās uz Dublinu uz atsevišķām sarunām ar Zelenski.
Ko mēs zinām
- Laikraksts "Bild" ziņoja, ka Krievijas prasības ietver Somijas izstāšanos no NATO, NATO bāzu aizvākšanu no Baltijas valstīm, Krievijas kontroli pār visu Donbasu, Odesas un Mykolajivas demilitarizāciju un Moldovas sadalīšanu trīs daļās.
- Laikraksts "The New York Times" ziņoja par atsevišķu Krievijas dokumentu, kurā atkārtotas Maskavas 2021. gada decembra prasības, tostarp NATO atgriešanos pie 1997. gada līnijām un rietumvalstu militārās palīdzības izbeigšanu Ukrainai.
- Kremlis pārstāvis Dmitrijs Peskovs noliedza, ka Krievija būtu īpaši prasījusi Somijai izstāties no NATO, vienlaikus atsevišķi pieprasot rakstiskas garantijas par NATO nepaplašināšanos.
- Moldovas valdība noraidīja ziņotās prasības par Moldovu kā Krievijas "iebaidīšanas taktiku un provokācijas".
- Somijas ministri noraidīja prasību par izstāšanos no NATO kā apspriešanai nepakļautu; Krievijas Ārlietu ministrija caur Mariju Zaharovu noliedza plašāko "Bild" ziņojumu.
- Putins paziņoja ASV sūtņiem, ka jebkuri ārvalstu karavīri pēckara Ukrainā būtu leģitīmi mērķi, un noraidīja demilitarizētas zonas; Kremļa palīgs Medinskis sacīja, ka Krievija turpinās paplašināties Sumos un Harkovā.
Vēl nav apstiprināts
- Pilnu Krievijai piedēvēto prasību sarakstu nav apstiprinājušas Krievijas vai Eiropas amatpersonas, un Krievijas Ārlietu ministrija un Kremlis ir noraidījuši "Bild" ziņojuma galvenos elementus.
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
Somijai ar Krieviju ir 1340 km gara robeža, un tās pievienošanās NATO bija viena no skaidrākajām pārmaiņām Eiropas drošībā kopš iebrukuma Ukrainā sākuma. Daudzas no "Bild" un "New York Times" ziņotajām prasībām sasaucas ar līgumu projektiem, kurus Krievija publicēja 2021. gada decembrī – dažas nedēļas pirms iebrukuma Ukrainā –, parādot, cik tālu Maskavas sākotnējās pozīcijas miera sarunās joprojām sniedzas pāri pašas Ukrainas robežām, skarot NATO lielumu, izvietojumu un kodolvienošanās visā Eiropā. Krievijas atkārtotā atteikšanās no jebkādas demilitarizētas buferzonas un tās uzstājība uz pilnīgu kontroli pār četriem daļēji okupētiem Ukrainas reģioniem, uz ko norādīja Kara studiju institūts (ISW), liecina, ka tās kaujas lauka prasības nav kļuvušas maigākas pat tad, kad diplomātiskais process paātrinās.
Atjauninājumi
Krimļa pārstāvis Peskovs tieši noliedz, ka Krievija būtu prasījusi Somijai izstāties no NATO, nosaucot šo apgalvojumu par patiesumam neatbilstošu.
Nopludināts Krievijas dokuments, kā ziņot "NYT", atjauno Maskavas 2021. gada prasību par NATO atgriešanos pie 1997. gada robežām.
Krievijas nopludinātais plāns, kā ziņots, skar arī Ukrainas Odesas un Mykolajivas ostu demilitarizāciju un Melnās jūras kuģošanas vienošanos.
Pirmo reizi publicēts.
Avoti
- Adnkronos: La Russia vuole il ritiro della Finlandia dalla Nato, Helsinki: "Un oltraggio, questione assolutamente non negoziabile"
- Digi24: Reacția Finlandei, după ce Rusia a condiționat un acord de pace cu Ucraina de retragerea sa din NATO
- TVP Info: Kreml zażądał wyjścia Finlandii z NATO? Helsinki reagują na doniesienia
- WP Wiadomości: Rosja chce wyjścia Finlandii z NATO? Ostra reakcja Helsinek
- ANSA: 'Putin vuole Helsinki fuori dalla Nato'. Merz agli Usa: 'Basta sorprese'
Jautājumi un atbildes
- Ko Krievija, saskaņā ar ziņoto, pieprasa attiecībā uz Somiju un Ukrainu?
- Saskaņā ar "Bild" un "New York Times" ziņoto, Krievija cita starpā vēlas Somijas izstāšanos no NATO, Ukrainas Odesas un Mykolajivas ostu demilitarizāciju un NATO atgriešanos pie 1997. gada pozīcijām.
- Kā reaģēja Somija un citas valdības?
- Somijas ministri noraidīja prasību par izstāšanos no NATO kā neapspriežamu, Moldovas valdība noraidīja ar Moldovu saistītās prasības kā iebaidīšanas taktiku, un pats Kremlis noliedza, ka jebkad būtu prasījis Somijai izstāties no NATO.
- Kāda ir Krievijas pozīcija pašā kaujas laukā?
- Putins paziņoja ASV sūtņiem, ka jebkuri ārvalstu karavīri, kas tiktu izvietoti Ukrainā pēc kara, tiktu uzskatīti par leģitīmiem militārajiem mērķiem, un noraidīja priekšlikumus par demilitarizētām zonām starp Krievijas un Ukrainas spēkiem.
