Bulgārija noraida NATO 4. panta iedarbināšanu, Melnajā jūrā notikušajā uzbrukumā pazuduši 11 jūrnieki

Prezidente Iliana Jotova paziņoja, ka Bulgārija necentīsies pieprasīt NATO 4. panta iedarbināšanu saistībā ar otrdien notikušajiem dronu uzbrukumiem diviem tirdzniecības kuģiem Melnajā jūrā, jo kuģi tika satriekti valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, nevis teritoriālajos ūdeņos, viņa pastāstīja raidorganizācijai bTV. Bulgārijas amatpersonas norādīja, ka no nogrimušā kuģa joprojām pazuduši 11 jūrnieki, bet 5 tika izglābti.

Kā paziņoja premjerministrs Rumens Radevs, ar Maltas karogu braucošais un Ukrainas īpašumā esošais kuģis "Chelsea 3", kas devās no Turcijas uz Moldovu, otrdien ap plkst. 01:30 pēc vietējā laika tika pakļauts trīs dronu triecieniem pie Bulgārijas krastiem netālu no Bjalas pilsētas. Visi 15 apkalpes locekļi — 7 Ukrainas un 8 Azerbaidžānas valstspiederīgie — tika evakuēti uz Varnas ostu; 6 saņēma medicīnisko palīdzību vieglu savainojumu dēļ, ziņoja Bulgārijas medijs "Vesti.bg".

Otrs kuģis, kas identificēts kā "Azov Concord", tika satriekts netālu no Krapetsas ciema un nogrima, sacīja Radevs. Pieci apkalpes locekļi tika izglābti un 11 joprojām bija pazuduši, liecina "The Kyiv Independent" un Vācijas raidorganizācijas "Tagesschau" sniegtā informācija, kas ir skaidrāka bilde nekā Radeva sākotnējais paziņojums par vienu izglābtu apkalpes locekli.

Bulgārijas ārlietu ministre Velislava Petrova uzbrukumus nosauca par "pilnīgi nepieņemamiem" un starptautisko tiesību pārkāpumu, piebilstot, ka viņa atrodas pastāvīgā saziņā ar ES un NATO partneriem par gaisa un jūras novērošanas nostiprināšanu, ziņoja "Vesti.bg". NATO ģenerālsekretārs Marks Rute paziņoja, ka viņš apspriedis uzbrukumus ar Radevu un ka alianse jau ir pastiprinājusi savu klātbūtni austrumu flankā un turpinās pielāgot savus atturēšanas un aizsardzības pasākumus pēc nepieciešamības.

Jotova norādīja, ka inspektori vēl nav atraduši drona atlūzas, kas varētu palīdzēt identificēt vainīgos, un ka Bulgārija ir lūgusi Eiropas Jūras drošības aģentūru nosūtīt zemūdens dronu, lai izpētītu nogrimušo kuģi. Viņa ierosināja apspriest moratoriumu militārajām darbībām Melnajā jūrā un aicināja uz ciešāku koordināciju ar Rumāniju un Turciju, lai aizsargātu kuģošanas maršrutus, ko izmanto graudu eksportam, norādot, ka Bulgārijas starptautiskie partneri pirms rīcības vēlas iegūt vairāk pierādījumu.

Bulgārija ir lūgusi NATO un ES tehnisko palīdzību uzbrukumu izmeklēšanā, un Radevs paziņoja, ka izsauc Krievijas vēstnieku Sofijā. Radevs sacīja, ka Bulgārijai trūkst skaidru pierādījumu par to, kurš ir atbildīgs, taču rezultāts nāk par labu Krievijai. Ukrainas ārlietu ministrs Andrējs Sibiha tieši vainoja Krieviju, un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena uzbrukumus nosauca par nepieņemamiem, norādot, ka atbildīgajiem ir jāsaņem sods.

Radevs norādīja, ka tas bija otrais šāda veida uzbrukums reģionā aptuveni nedēļas laikā. Pirmajā uzbrukumā 6. oktobrī ar Togo karogu braucošais kuģis "Alfa Watan" nogrima aptuveni trīs minūtes pēc trieciena saņemšanas, un tā 12 locekļu apkalpe joprojām ir pazudusi; drons, kas spēj nodarīt tādus postījumus, visticamāk, būtu nesis vairāk nekā 300 kilogramu smagu lādiņu, Bulgārijas raidorganizācijai "Nova" paziņoja Bulgārijas militārās akadēmijas pārstāvis Dimitars Nedjalkovs. Otrs kuģis šajā uzbrukumā, ar Palau karogu braucošais kuģis "Able", aizdegās, taču visi 18 tā apkalpes locekļi tika droši izglābti.