ES sūtņi rīko slepenas sarunas par masveida cietušo hibrīdu uzbrukuma scenāriju
Visi 27 ES dalībvalstu vēstnieki Briselē ir rīkojuši slēgtas sarunas par to, kā reaģēt uz hibrīdu uzbrukumu, kurā iet bojā daudz civiliedzīvotāju, ziņo "Politico".
Automātiski tulkots no oriģināla angļu valodā; noteicošā ir angļu valodas versija.
Visu 27 ES dalībvalstu vēstnieki Briselē vairākas nedēļas rīkojuši slēgtas sanāksmes, lai sagatavotos hibrīdu uzbrukumam, kas varētu izraisīt masveida civiliedzīvotāju upurus, ziņo "Politico", atsaucoties uz diplomātiem un amatpersonām. Sarunas notiek ierobežotā formātā, telpā nav atļauts ienest palīgus un mobilos tālruņus, un tās ir vērstas tieši uz scenāriju, kurā ir daudz bojāgājušo.
Diplomāti "Politico" sacīja, ka augusta sākumā notikušais mēģinājums notriekt Ukrainas kravas lidmašīnu, kas atstāja Leipcigas lidostu, izmantojot ar sprāgstvielām piekrautu dronu, pastiprināja debates. Drons ietriecās lidaparātā, taču tā detonators bija kļuvis vaļīgs un sprāgstviela neuzsprāga. Vācijas valdība oficiāli nosaukusi Krieviju par atbildīgu par šo mēģinājumu, un kriminālizmeklēšana turpinās.
Kāda ES amatpersona "Politico" sacīja, ka, ņemot vērā Krievijas operāciju mērogu, bija ierakstīts zvaigznēs, ka agrāk vai vēlāk būs upuri, un norādīja, ka iepriekšējie incidenti, kas beidzās bez nāves gadījumiem, notikuši tīras veiksmes dēļ. Vēstnieki izstrādā praktiskus jautājumus, tostarp to, kuras valstis sūta neatliekamās palīdzības vienības, kādu ES finansējumu var ātri atbrīvot un kā valstu un valdību vadītājiem vajadzētu sazināties krīzes laikā.
Sarunas kļuva steidzamākas pēc tam, kad otrdien Melnajā jūrā Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā dronu triecienos cieta divi tirdzniecības kuģi. Viens no tiem, "Alfa Watan", nogrimis, un tā apkalpe joprojām ir pazudusi pēc tam, kad Bulgārijas krasta apsardze trešdienas rītā pārtrauca tās meklēšanu. Otrā kuģa "Able" visa apkalpe tika izglābta, lai gan divi cilvēki guva smagus ievainojumus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vainoja Krieviju uzbrukumā, atsaucoties uz sarunām ar Bulgārijas kara floti, taču Bulgārijas iestādes nav norādījušas, kas ir atbildīgs.
ES tiesiskas atbildības komisārs Maikls Makgrāts sacīja, ka Eiropas demokrātijas saskaras ar arvien lielāku skaitu apdraudējumu un ka ES vēlas tos atklāt ātrāk, uzlabot brīdināšanas sistēmas un nodrošināt, ka dalībvalstis var reaģēt kopā. Sagatavošanās darbi ir atklājuši arī domstarpības, dažām valstīm paužot bažas, ka ES dublē NATO lomu un rada apjukumu par to, kurš vada krīzi tās laikā. Kāds austrumu flangas valsts diplomāts sacīja, ka viņu valdība ir piesardzīga attiecībā uz jutīgas informācijas kopīgošanu pat valdību vadītāju sanāksmēs, baidoties, ka tā noplūdīs plašsaziņas līdzekļos vai nonāks Maskavā.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena septembrī ierosināja ES ārkārtas protokolu drošības krīzēm, saskaņā ar kuru visas ES valstis pulcētos, lai saskaņotu savu reakciju, ja viena dalībvalsts to aktivizētu; viņa ir norādījusi, ka tas ir paredzēts, lai papildinātu NATO, nevis to dublētu. Bijušā NATO preses sekretāre Oana Lungesku "Politico" sacīja, ka aliansei būtu jārīkojas militārās atturēšanas un izlūkdienu informācijas apmaiņas jomā, atstājot ES koncentrēšanos uz palīdzību civiliedzīvotājiem, lai izvairītos no apjukuma, kad nepieciešama ātra reakcija.
Ko mēs zinām
- Vēstnieki no visām 27 ES dalībvalstīm ir rīkojuši nedēļām ilgas slēgtas sarunas Briselē par to, kā reaģēt uz hibrīdu uzbrukumu, kas izraisa masveida civiliedzīvotāju upurus, ziņoja "Politico".
- Augustā notikušais bezpilota lidaparāta uzbrukums Ukrainas kravas lidmašīnai Leipcigas lidostā neuzsprāga, jo atbrīvojās tā detonators; Vācijas valdība par to ir vainojusi Krieviju.
- Otrdien bezpilota lidaparāti triecienā ietriecās divos tirdzniecības kuģos Bulgārijas Melnās jūras ekonomiskajā zonā; kuģis "Alfa Watan" nogrima un tā apkalpe pazuda bez vēsts, savukārt "Able" visa apkalpe tika izglābta, diviem no viņiem gūstot smagus ievainojumus.
- Eiropas Komisija ir ierosinājusi ārkārtas protokolu, saskaņā ar kuru visas ES valstis sanāktu kopā, lai koordinētu savu rīcību, ja tiek uzbrukts vienai dalībvalstij.
Vēl nav apstiprināts
- Kas bija Melnās jūras bezpilota lidaparāta uzbrukuma diviem kuģiem aizmugurē; Ukrainas prezidents vaino Krieviju, bet Bulgārijas varas iestādes to nav apstiprinājušas.
- Vai kuģa "Alfa Watan" pazudusī apkalpe ir dzīva.
Kāpēc tas ir svarīgi Eiropai
Apspriežamais scenārijs – hibrīdu uzbrukums, kas izraisa masveida civiliedzīvotāju nāvi – iezīmētu jaunu slieksni sabotāžas un kiberuzbrukumu kampaņā, kurā, kā norāda Eiropas amatpersonas, lieliela mroga upuri līdz šim ir novērsti vairāk nejauši nekā apzināti. Gan Melnās jūras bezpilota lidaparātu triecieni, gan neizdevies uzbrukums Leipcigā bija vērsti pret aktīviem, kas saistīti ar Eiropas atbalstu Ukrainai, parādot, cik cieši ES amatpersonas tagad saista šos sagatavošanās darbus ar šo atbalstu, kā arī ar iekšējo drošību.
Avoti
- De Morgen: ‘EU bereidt zich in stilte voor op nachtmerriescenario van hybride aanval met veel slachtoffers’
- Onet Wiadomości: UE po cichu przygotowuje się na scenariusz ataku hybrydowego. Ujawniamy kulisy
- Kommersant: Politico: ЕС готовит ответ на масштабную гибридную атаку с жертвами
- Postimees: EL valmistub võimaliku ohvriterohke hübriidrünnaku puhuks
- HLN: “EU bereidt zich in het geheim voor op hybride aanval met veel burgerslachtoffers”
Jautājumi un atbildes
- Ko apspriež ES vēstnieki?
- Kā reaģēt, ja hibrīdu uzbrukums, piemēram, sabotāža vai bezpilota lidaparāta trieciens, izraisa masveida civiliedzīvotāju upurus, ziņoja "Politico", atsaucoties uz diplomātiem.
- Kas izraisīja sarunas?
- Augustā notikušais bezpilota lidaparāta uzbrukums Ukrainas kravas lidmašīnai Leipcigas lidostā, kas neuzsprāga, un otrdien notikušais bezpilota lidaparāta trieciens diviem kuģiem Bulgārijas Melnās jūras ūdeņos.
- Ko ir ierosinājusi Eiropas Komisija?
- Ārkārtas protokols, saskaņā ar kuru visas ES valstis sanāktu kopā, lai koordinētu savu rīcību, ja viena dalībvalsts to aktivizē, ir paziņojusi Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.